Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Bentoss, Dīgļkamera, Devons, Foraminīferas, Grīva, Hitīns, Kalcīts, Karbons, Krasts, Magnijs, Meandropsinīdas, Miliolinu apakškārta, Okeāns, Peneroplīdas, Porcelāns, Soritīdas, Soritoīdas, Upe.
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Jaunums!!: Miliolīdas un Bentoss · Redzēt vairāk »
Dīgļkamera
Dīgļkamera ir foraminīferu čaulas sākotnējā kamera, kas vēl nav izgājusi juvenīlo diferencēšanos.
Jaunums!!: Miliolīdas un Dīgļkamera · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Miliolīdas un Devons · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Miliolīdas un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Grīva
Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.
Jaunums!!: Miliolīdas un Grīva · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Miliolīdas un Hitīns · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Miliolīdas un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Miliolīdas un Karbons · Redzēt vairāk »
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Jaunums!!: Miliolīdas un Krasts · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Miliolīdas un Magnijs · Redzēt vairāk »
Meandropsinīdas
Meandropsinīdas (Meandropsinidae) ir izmirušu bentisku foraminiferu dzimta miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Miliolīdas un Meandropsinīdas · Redzēt vairāk »
Miliolinu apakškārta
Miliolinas (Miliolina) ir foraminīferu apakškārta, kas ietver sevī lielāko daļu no Miliolīdu kārtas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Miliolīdas un Miliolinu apakškārta · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Miliolīdas un Okeāns · Redzēt vairāk »
Peneroplīdas
Peneroplīdas (Peneroplidae) ir bentisku foraminiferu dzimta Miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Miliolīdas un Peneroplīdas · Redzēt vairāk »
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Jaunums!!: Miliolīdas un Porcelāns · Redzēt vairāk »
Soritīdas
Soritīdas (Soritidae) ir bentisku foraminiferu dzimta miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Miliolīdas un Soritīdas · Redzēt vairāk »
Soritoīdas
Soritoīdas (Soritoidea) ir miliolīdu kārtas bentisko foraminiferu virsdzimta.
Jaunums!!: Miliolīdas un Soritoīdas · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Miliolīdas un Upe · Redzēt vairāk »
