43 attiecības: Aleirolīts, Augšdevons, Augi, Šķēde (upe), Čaula, Baltijas sineklīze, Detrīts, Dipteri, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Famenas stāvs, Fācija, Fosilijas, Galvkāji, Gliemeži, Gliemenes, Jūras lilijas, Jūras transgresija, Kaļķakmens, Karbonāti, Karotāža, Konodonti, Kvarcs, Latvija, Laukšpats, Lietuva, Merģelis, Nīgrande, Oolīti, Paleontoloģija, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Pleckāji, Rinhonelīdu kārta, Sūneņi, Skoda, Slēdzenes pleckāji, Smilšakmens, Smiltis, Sporas, Stratigrāfija, Svēte (upe), Viktors Grāvītis, Zivis.
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Mūru svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Mūru svīta un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Mūru svīta un Augi · Redzēt vairāk »
Šķēde (upe)
Šķēde, augštecē — Odre, vidustecē arī Dandarupe, Elpupe, Gartiltupe, lejtecē — Žurnika vai Žurnikupe, ir Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā.
Jaunums!!: Mūru svīta un Šķēde (upe) · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Mūru svīta un Čaula · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Mūru svīta un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Detrīts
Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.
Jaunums!!: Mūru svīta un Detrīts · Redzēt vairāk »
Dipteri
Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Mūru svīta un Dipteri · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Mūru svīta un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Mūru svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Famenas stāvs
Famenas stāvs (D3fm) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Mūru svīta un Famenas stāvs · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Mūru svīta un Fācija · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Mūru svīta un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Mūru svīta un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Mūru svīta un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Mūru svīta un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Mūru svīta un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Jaunums!!: Mūru svīta un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Mūru svīta un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Mūru svīta un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Karotāža
Karotāža ir ģeofiziska pētījumu metode, kas tiek veikta urbumos, lai sadalītu un korelētu ģeoloģiskos griezumus, izlūkotu un konstatētu zemes slāņkopas ar naftu, gāzi, akmeņoglēm, radioaktīvajām, polimetālu vai dzelzs rūdām, noteiktu slāņu dziļumus, biezumu un uzbūvi, kā arī risinātu citus ģeoloģiskus uzdevumus.
Jaunums!!: Mūru svīta un Karotāža · Redzēt vairāk »
Konodonti
Konodonti (no — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.
Jaunums!!: Mūru svīta un Konodonti · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Mūru svīta un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Mūru svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Mūru svīta un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Mūru svīta un Lietuva · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Mūru svīta un Merģelis · Redzēt vairāk »
Nīgrande
Nīgrande ir ciems Saldus novada Nīgrandes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Mūru svīta un Nīgrande · Redzēt vairāk »
Oolīti
Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).
Jaunums!!: Mūru svīta un Oolīti · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Mūru svīta un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Pēteris Liepiņš (ģeologs)
Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).
Jaunums!!: Mūru svīta un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Mūru svīta un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Rinhonelīdu kārta
Rinhonelīdu kārta (Rhynchonellida) ir mūsdienās dzīvojoša slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Mūru svīta un Rinhonelīdu kārta · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Mūru svīta un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Skoda
Skoda ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā 80 kilometrus uz ziemeļiem no Klaipēdas un 2 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas—Lietuvas robežas pie Bārtas upes.
Jaunums!!: Mūru svīta un Skoda · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Mūru svīta un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Mūru svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Mūru svīta un Smiltis · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Mūru svīta un Sporas · Redzēt vairāk »
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Jaunums!!: Mūru svīta un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »
Svēte (upe)
Svēte ir upe Latvijā un Lietuvā, apmēram 2 km garumā Latvijas un Lietuvas robežupe, Lielupes kreisā pieteka.
Jaunums!!: Mūru svīta un Svēte (upe) · Redzēt vairāk »
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Jaunums!!: Mūru svīta un Viktors Grāvītis · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Mūru svīta un Zivis · Redzēt vairāk »