Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Alfrēda Vēgenera institūts, Antarktīda, Atkas līcis, Ēkstrema šelfa ledājs, Dīzeļdegviela, DROMLAN, Dzelzsbetons, Eiro, Karalienes Modas Zeme, Meteoroloģija, Neimaijere II, Polārstacija, Tērauds, Vācija, Vēja turbīna.
Alfrēda Vēgenera institūts
Alfrēda Vēgenera institūts (AWI) ir Vācijas pētnieciskā institūcija, kas pārrauga un koordinē polāros un jūras pētījumus.
Jaunums!!: Neimaijere III un Alfrēda Vēgenera institūts · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Neimaijere III un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Atkas līcis
Atkas līcis ir dabīgs ledus līcis, ledus osta pie Ēkstrema šelfa ledāja austrumu frontes uz ziemeļiem no Halvfarrigena grēdas veidotās pussalas.
Jaunums!!: Neimaijere III un Atkas līcis · Redzēt vairāk »
Ēkstrema šelfa ledājs
Ēkstrema šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Neimaijere III un Ēkstrema šelfa ledājs · Redzēt vairāk »
Dīzeļdegviela
Dīzeļdegviela stikla burkā Dīzeļdegviela jeb sarunvalodā vienkārši dīzelis ir degviela dīzeļdzinēju darbināšanai.
Jaunums!!: Neimaijere III un Dīzeļdegviela · Redzēt vairāk »
DROMLAN
DROMLAN logotips. DROMLAN (— ‘Karalienes Modas Zemes gaisa tīkls’) ir starptautisks sadarbības projekts aviotransporta nodrošināšanai Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Neimaijere III un DROMLAN · Redzēt vairāk »
Dzelzsbetons
Dzelzsbetona konstrukcijas izveide Dzelzsbetons ir celtniecības materiāls, kas sastāv no betona un tērauda (armatūras vai citi materiāli) stiegrojuma apvienojuma.
Jaunums!!: Neimaijere III un Dzelzsbetons · Redzēt vairāk »
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Jaunums!!: Neimaijere III un Eiro · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Neimaijere III un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Meteoroloģija
Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.
Jaunums!!: Neimaijere III un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »
Neimaijere II
Neimaijere II vai vienkārši Neimaijere (bez kārtas skaitļa, Neumayer-Station) bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Neimaijere III un Neimaijere II · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Neimaijere III un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Neimaijere III un Tērauds · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Neimaijere III un Vācija · Redzēt vairāk »
Vēja turbīna
Ziemeļjūrā Beļģijas piekrastē Vēja turbīna ir ierīce, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
Jaunums!!: Neimaijere III un Vēja turbīna · Redzēt vairāk »
