Satura rādītājs
72 attiecības: Abava, Akantodes, Aleirolīts, Amula, Antiarhi, Artrodiras, Ģipsis, Baltijas sineklīze, Bauskas svīta, Bezžokļaiņi, Bothriolepis evaldi, Bothriolepis maxima, Bothriolepis panderi, Cements, Daivspurzivis, Daugava, Derīgie izrakteņi, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Fācija, Frānas stāvs, Gauja, Gliemeņvēži, Gliptomorfoze, Gulbenes ieplaka, Halīts, Ieži, Iecava (upe), Imula, Jūras transgresija, Kalcīts, Karotāža, Karsta kritene, Katlešu svīta, Kolonna, Kvarcs, Latvija, Latvijas ieliece, Latvijas Mākslas akadēmija, Laukšpats, Lielā Jugla, Lielupe, Lielvārde, Lielvārdes pils, Liepna, Liepna (upe), Lietuva, Māls, Mūsa, ... Izvērst indekss (22 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Skatīt Ogres svīta un Abava
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Skatīt Ogres svīta un Akantodes
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Skatīt Ogres svīta un Aleirolīts
Amula
Amula ir Abavas kreisā krasta pieteka.
Skatīt Ogres svīta un Amula
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Skatīt Ogres svīta un Antiarhi
Artrodiras
Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.
Skatīt Ogres svīta un Artrodiras
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Skatīt Ogres svīta un Ģipsis
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Skatīt Ogres svīta un Baltijas sineklīze
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Skatīt Ogres svīta un Bauskas svīta
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Skatīt Ogres svīta un Bezžokļaiņi
Bothriolepis evaldi
Bothriolepis evaldi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Amulas upes krastos lejpus Kalnamuižas ūdensdzirnavām, kā arī Kaibalas krastos ap 200 m no ietekas Daugavā.
Skatīt Ogres svīta un Bothriolepis evaldi
Bothriolepis maxima
Bothriolepis maxima ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Imulas upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī Abavas krastos pie Velnalas, Mūsas krastos pie Ceraukstes, Daugavas krastos pie Lielvārdes, Liepnas krastos pie Katlešiem un Kupravas māla raktuvēs Latvijā, Lovates upes krastos Krievijā u.c.
Skatīt Ogres svīta un Bothriolepis maxima
Bothriolepis panderi
Bothriolepis panderi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas Pļaviņu svītas Sņetogoras slāņos Sjasas upes krastos pie Moncevas ciema, Krievijā.
Skatīt Ogres svīta un Bothriolepis panderi
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Skatīt Ogres svīta un Cements
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Skatīt Ogres svīta un Daivspurzivis
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Ogres svīta un Daugava
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Skatīt Ogres svīta un Derīgie izrakteņi
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Skatīt Ogres svīta un Divvākčauļi
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Skatīt Ogres svīta un Dolomītmerģelis
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Ogres svīta un Dolomīts
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Skatīt Ogres svīta un Fācija
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Skatīt Ogres svīta un Frānas stāvs
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Ogres svīta un Gauja
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Skatīt Ogres svīta un Gliemeņvēži
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Skatīt Ogres svīta un Gliptomorfoze
Gulbenes ieplaka
Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli.
Skatīt Ogres svīta un Gulbenes ieplaka
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Skatīt Ogres svīta un Halīts
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Skatīt Ogres svīta un Ieži
Iecava (upe)
Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.
Skatīt Ogres svīta un Iecava (upe)
Imula
Imula ir Abavas kreisā pieteka Saldus un Tukuma novados.
Skatīt Ogres svīta un Imula
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Skatīt Ogres svīta un Jūras transgresija
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Skatīt Ogres svīta un Kalcīts
Karotāža
Karotāža ir ģeofiziska pētījumu metode, kas tiek veikta urbumos, lai sadalītu un korelētu ģeoloģiskos griezumus, izlūkotu un konstatētu zemes slāņkopas ar naftu, gāzi, akmeņoglēm, radioaktīvajām, polimetālu vai dzelzs rūdām, noteiktu slāņu dziļumus, biezumu un uzbūvi, kā arī risinātu citus ģeoloģiskus uzdevumus.
Skatīt Ogres svīta un Karotāža
Karsta kritene
Skaistkalnē pie Skaistkalnes katoļu baznīcas (Šķūņa kritene) Karsta kritene ir karsta procesā veidojusies reljefa forma, kurai parasti ir piltuves forma dažu metru līdz desmitiem metru diametrā.
Skatīt Ogres svīta un Karsta kritene
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Skatīt Ogres svīta un Katlešu svīta
Kolonna
Atēnās Arhitektūrā kolonna ir balsts pārsedzošai būvkonstrukcijai (piemēram, sijai, arkai, antablementam).
Skatīt Ogres svīta un Kolonna
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Skatīt Ogres svīta un Kvarcs
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Ogres svīta un Latvija
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Skatīt Ogres svīta un Latvijas ieliece
Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.
Skatīt Ogres svīta un Latvijas Mākslas akadēmija
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Skatīt Ogres svīta un Laukšpats
Lielā Jugla
Lielā Jugla ir upe Latvijā.
Skatīt Ogres svīta un Lielā Jugla
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Skatīt Ogres svīta un Lielupe
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Skatīt Ogres svīta un Lielvārde
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Skatīt Ogres svīta un Lielvārdes pils
Liepna
Liepna ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Ogres svīta un Liepna
Liepna (upe)
Liepna (Ļipenka) ir Vjadas kreisā krasta pieteka Latvijā un Krievijā.
Skatīt Ogres svīta un Liepna (upe)
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Ogres svīta un Lietuva
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Ogres svīta un Māls
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Skatīt Ogres svīta un Mūsa
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Skatīt Ogres svīta un Mēmele
Ogre (upe)
Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.
Skatīt Ogres svīta un Ogre (upe)
Oolīti
Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).
Skatīt Ogres svīta un Oolīti
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Skatīt Ogres svīta un Pededze
Petrogrāfija
Petrogrāfija (no "akmens" un γράφω "rakstīt") ir petroloģijas novirziens, zinātne par iežiem - heterogēnām litosfēras sastāvdaļām.
Skatīt Ogres svīta un Petrogrāfija
Plordosteji
Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.
Skatīt Ogres svīta un Plordosteji
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Skatīt Ogres svīta un Putekšņi
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Ogres svīta un Rīga
Rembate
Rembate ir ciems Ogres novada Rembates pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Ogres svīta un Rembate
Rembates pagasts
Rembates pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Ogres svīta un Rembates pagasts
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Skatīt Ogres svīta un Sedimentācija
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Ogres svīta un Smilšakmens
Smilšu iela (Rīga)
Smilšu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.
Skatīt Ogres svīta un Smilšu iela (Rīga)
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Skatīt Ogres svīta un Sporas
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Skatīt Ogres svīta un Stratigrāfija
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Skatīt Ogres svīta un Stratotips
Stromatolīti
Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.
Skatīt Ogres svīta un Stromatolīti
Tērvete (upe)
Tērvete ir Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novados.
Skatīt Ogres svīta un Tērvete (upe)
Tebra
Tebra ir Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Ogres svīta un Tebra
Tirza (upe)
Tirza ir Gaujas labā pieteka Vidzemes vidienē.
Skatīt Ogres svīta un Tirza (upe)
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Ogres svīta un Venta
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Ogres svīta un Vidzeme