Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ogres svīta

Indekss Ogres svīta

Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).

72 attiecības: Abava, Akantodes, Aleirolīts, Amula, Antiarhi, Artrodiras, Ģipsis, Baltijas sineklīze, Bauskas svīta, Bezžokļaiņi, Bothriolepis evaldi, Bothriolepis maxima, Bothriolepis panderi, Cements, Daivspurzivis, Daugava, Derīgie izrakteņi, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Fācija, Frānas stāvs, Gauja, Gliemeņvēži, Gliptomorfoze, Gulbenes ieplaka, Halīts, Ieži, Iecava (upe), Imula, Jūras transgresija, Kalcīts, Karotāža, Karsta kritene, Katlešu svīta, Kolonna, Kvarcs, Latvija, Latvijas ieliece, Latvijas Mākslas akadēmija, Laukšpats, Lielā Jugla, Lielupe, Lielvārde, Lielvārdes pils, Liepna, Liepna (upe), Lietuva, Māls, Mūsa, ..., Mēmele, Ogre (upe), Oolīti, Pededze, Petrogrāfija, Plordosteji, Putekšņi, Rīga, Rembate, Rembates pagasts, Sedimentācija, Smilšakmens, Smilšu iela (Rīga), Sporas, Stratigrāfija, Stratotips, Stromatolīti, Tērvete (upe), Tebra, Tirza (upe), Venta, Vidzeme. Izvērst indekss (22 vairāk) »

Abava

Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).

Jaunums!!: Ogres svīta un Abava · Redzēt vairāk »

Akantodes

Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.

Jaunums!!: Ogres svīta un Akantodes · Redzēt vairāk »

Aleirolīts

Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).

Jaunums!!: Ogres svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »

Amula

Amula ir Abavas kreisā krasta pieteka.

Jaunums!!: Ogres svīta un Amula · Redzēt vairāk »

Antiarhi

Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Antiarhi · Redzēt vairāk »

Artrodiras

Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.

Jaunums!!: Ogres svīta un Artrodiras · Redzēt vairāk »

Ģipsis

herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.

Jaunums!!: Ogres svīta un Ģipsis · Redzēt vairāk »

Baltijas sineklīze

Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.

Jaunums!!: Ogres svīta un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »

Bauskas svīta

Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »

Bezžokļaiņi

Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.

Jaunums!!: Ogres svīta un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »

Bothriolepis evaldi

Bothriolepis evaldi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Amulas upes krastos lejpus Kalnamuižas ūdensdzirnavām, kā arī Kaibalas krastos ap 200 m no ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Bothriolepis evaldi · Redzēt vairāk »

Bothriolepis maxima

Bothriolepis maxima ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Imulas upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī Abavas krastos pie Velnalas, Mūsas krastos pie Ceraukstes, Daugavas krastos pie Lielvārdes, Liepnas krastos pie Katlešiem un Kupravas māla raktuvēs Latvijā, Lovates upes krastos Krievijā u.c. Sugu aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross 1933.

Jaunums!!: Ogres svīta un Bothriolepis maxima · Redzēt vairāk »

Bothriolepis panderi

Bothriolepis panderi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas Pļaviņu svītas Sņetogoras slāņos Sjasas upes krastos pie Moncevas ciema, Krievijā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Bothriolepis panderi · Redzēt vairāk »

Cements

Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).

Jaunums!!: Ogres svīta un Cements · Redzēt vairāk »

Daivspurzivis

Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.

Jaunums!!: Ogres svīta un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Ogres svīta un Daugava · Redzēt vairāk »

Derīgie izrakteņi

Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »

Divvākčauļi

Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.

Jaunums!!: Ogres svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »

Dolomītmerģelis

Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.

Jaunums!!: Ogres svīta un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »

Dolomīts

Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.

Jaunums!!: Ogres svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »

Fācija

Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.

Jaunums!!: Ogres svīta un Fācija · Redzēt vairāk »

Frānas stāvs

Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.

Jaunums!!: Ogres svīta un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Ogres svīta un Gauja · Redzēt vairāk »

Gliemeņvēži

Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.

Jaunums!!: Ogres svīta un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »

Gliptomorfoze

Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.

Jaunums!!: Ogres svīta un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »

Gulbenes ieplaka

Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli.

Jaunums!!: Ogres svīta un Gulbenes ieplaka · Redzēt vairāk »

Halīts

Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.

Jaunums!!: Ogres svīta un Halīts · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Ogres svīta un Ieži · Redzēt vairāk »

Iecava (upe)

Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.

Jaunums!!: Ogres svīta un Iecava (upe) · Redzēt vairāk »

Imula

Imula ir Abavas kreisā pieteka Saldus un Tukuma novados.

Jaunums!!: Ogres svīta un Imula · Redzēt vairāk »

Jūras transgresija

Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.

Jaunums!!: Ogres svīta un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »

Kalcīts

Kalcīts (no, kas saukārt no  — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.

Jaunums!!: Ogres svīta un Kalcīts · Redzēt vairāk »

Karotāža

Karotāža ir ģeofiziska pētījumu metode, kas tiek veikta urbumos, lai sadalītu un korelētu ģeoloģiskos griezumus, izlūkotu un konstatētu zemes slāņkopas ar naftu, gāzi, akmeņoglēm, radioaktīvajām, polimetālu vai dzelzs rūdām, noteiktu slāņu dziļumus, biezumu un uzbūvi, kā arī risinātu citus ģeoloģiskus uzdevumus.

Jaunums!!: Ogres svīta un Karotāža · Redzēt vairāk »

Karsta kritene

Skaistkalnē pie Skaistkalnes katoļu baznīcas (Šķūņa kritene) Karsta kritene ir karsta procesā veidojusies reljefa forma, kurai parasti ir piltuves forma dažu metru līdz desmitiem metru diametrā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Karsta kritene · Redzēt vairāk »

Katlešu svīta

Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).

Jaunums!!: Ogres svīta un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »

Kolonna

Atēnās Arhitektūrā kolonna ir balsts pārsedzošai būvkonstrukcijai (piemēram, sijai, arkai, antablementam).

Jaunums!!: Ogres svīta un Kolonna · Redzēt vairāk »

Kvarcs

Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.

Jaunums!!: Ogres svīta un Kvarcs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas ieliece

Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.

Jaunums!!: Ogres svīta un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »

Latvijas Mākslas akadēmija

Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »

Laukšpats

Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.

Jaunums!!: Ogres svīta un Laukšpats · Redzēt vairāk »

Lielā Jugla

Lielā Jugla ir upe Latvijā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Lielā Jugla · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Ogres svīta un Lielupe · Redzēt vairāk »

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Lielvārde · Redzēt vairāk »

Lielvārdes pils

12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »

Liepna

Liepna ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Ogres svīta un Liepna · Redzēt vairāk »

Liepna (upe)

Liepna (Ļipenka) ir Vjadas kreisā krasta pieteka Latvijā un Krievijā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Liepna (upe) · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Ogres svīta un Lietuva · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Ogres svīta un Māls · Redzēt vairāk »

Mūsa

Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.

Jaunums!!: Ogres svīta un Mūsa · Redzēt vairāk »

Mēmele

Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Mēmele · Redzēt vairāk »

Ogre (upe)

Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.

Jaunums!!: Ogres svīta un Ogre (upe) · Redzēt vairāk »

Oolīti

Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).

Jaunums!!: Ogres svīta un Oolīti · Redzēt vairāk »

Pededze

Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.

Jaunums!!: Ogres svīta un Pededze · Redzēt vairāk »

Petrogrāfija

Petrogrāfija (no "akmens" un γράφω "rakstīt") ir petroloģijas novirziens, zinātne par iežiem - heterogēnām litosfēras sastāvdaļām.

Jaunums!!: Ogres svīta un Petrogrāfija · Redzēt vairāk »

Plordosteji

Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.

Jaunums!!: Ogres svīta un Plordosteji · Redzēt vairāk »

Putekšņi

Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.

Jaunums!!: Ogres svīta un Putekšņi · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Ogres svīta un Rīga · Redzēt vairāk »

Rembate

Rembate ir ciems Ogres novada Rembates pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Ogres svīta un Rembate · Redzēt vairāk »

Rembates pagasts

Rembates pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Ogres svīta un Rembates pagasts · Redzēt vairāk »

Sedimentācija

Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no  — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.

Jaunums!!: Ogres svīta un Sedimentācija · Redzēt vairāk »

Smilšakmens

Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.

Jaunums!!: Ogres svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »

Smilšu iela (Rīga)

Smilšu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Smilšu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Sporas

askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.

Jaunums!!: Ogres svīta un Sporas · Redzēt vairāk »

Stratigrāfija

Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.

Jaunums!!: Ogres svīta un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »

Stratotips

Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.

Jaunums!!: Ogres svīta un Stratotips · Redzēt vairāk »

Stromatolīti

Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.

Jaunums!!: Ogres svīta un Stromatolīti · Redzēt vairāk »

Tērvete (upe)

Tērvete ir Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novados.

Jaunums!!: Ogres svīta un Tērvete (upe) · Redzēt vairāk »

Tebra

Tebra ir Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Tebra · Redzēt vairāk »

Tirza (upe)

Tirza ir Gaujas labā pieteka Vidzemes vidienē.

Jaunums!!: Ogres svīta un Tirza (upe) · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Ogres svīta un Venta · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Ogres svīta un Vidzeme · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »