Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Orvina kalni

Indekss Orvina kalni

Orvina kalni ir ap 125 km garš un ap 40 km plats austrumu—rietumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 200 km no okeāna piekrastes Princeses Astridas un Princeses Martas krastos.

13 attiecības: Antarktīda, Drigalska kalni, Fimbulheimens, Karalienes Modas Zeme, Ledāja vairogs, Ledus, Mīliga-Hofmaņa kalni, Norvēģija, Polārais plato, Princeses Astridas krasts, Princeses Martas krasts, Vācija, Volthata kalni.

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Orvina kalni un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Drigalska kalni

Drigalska kalni ir ap 40 km garš un līdz 11 km plata ziemeļu—dienvidu virzienā orientēta kalnu grēda Orvina kalnu masīva rietumos Karalienes Modas Zemē, ap 195 km no okeāna piekrastes Princeses Martas krastā Antarktīdā.

Jaunums!!: Orvina kalni un Drigalska kalni · Redzēt vairāk »

Fimbulheimens

Fimbulheimens ir ap 500 km gara un līdz 80 km plata kalnu sistēma Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Orvina kalni un Fimbulheimens · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Orvina kalni un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Ledāja vairogs

98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².

Jaunums!!: Orvina kalni un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Orvina kalni un Ledus · Redzēt vairāk »

Mīliga-Hofmaņa kalni

Mīliga-Hofmaņa kalni ir ap 130 km gara un līdz 30 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Orvina kalni un Mīliga-Hofmaņa kalni · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Orvina kalni un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Polārais plato

Čārlija ledus kupola apvidū Polārais plato, saukts arī par Antarktīdas plato, ir plašs dabas apgabals Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Orvina kalni un Polārais plato · Redzēt vairāk »

Princeses Astridas krasts

Princeses Astridas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Lazareva jūras krastā.

Jaunums!!: Orvina kalni un Princeses Astridas krasts · Redzēt vairāk »

Princeses Martas krasts

Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.

Jaunums!!: Orvina kalni un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Orvina kalni un Vācija · Redzēt vairāk »

Volthata kalni

Volthata kalni ir līdz 130 km garš un ap 50 km plats dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 150 km no Lazareva jūras piekrastes Princeses Astridas krastā.

Jaunums!!: Orvina kalni un Volthata kalni · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Orvinfjella.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »