Satura rādītājs
34 attiecības: Acs, Aste, Augstums virs jūras līmeņa, Bezmugurkaulnieki, Brūnā krāsa, Dārzs, Eiropa, Endēms, Galva, Gliemeži, Glodeņu dzimta, Glodene, Grieķija, Hibernācija, Jonijas salas, Kāja, Krūms, Kukaiņi, Labība, Lapu koki, Lefkada, Mēle, Mērenā josla, Mežs, Muskuļi, Oža, Pļava, Peloponēsa, Redze, Skujkoku klase, Sliekas, Vidusjūra, Zakinta, Zirnekļi.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Peloponēsas glodene un Acs
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Peloponēsas glodene un Aste
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Skatīt Peloponēsas glodene un Augstums virs jūras līmeņa
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Peloponēsas glodene un Bezmugurkaulnieki
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Skatīt Peloponēsas glodene un Brūnā krāsa
Dārzs
Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.
Skatīt Peloponēsas glodene un Dārzs
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Peloponēsas glodene un Eiropa
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Skatīt Peloponēsas glodene un Endēms
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Peloponēsas glodene un Galva
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Skatīt Peloponēsas glodene un Gliemeži
Glodeņu dzimta
Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas.
Skatīt Peloponēsas glodene un Glodeņu dzimta
Glodene
Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.
Skatīt Peloponēsas glodene un Glodene
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Skatīt Peloponēsas glodene un Grieķija
Hibernācija
Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.
Skatīt Peloponēsas glodene un Hibernācija
Jonijas salas
Jonijas salas (Ionia nisia) ir salu grupa Grieķijas rietumos.
Skatīt Peloponēsas glodene un Jonijas salas
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Peloponēsas glodene un Kāja
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Peloponēsas glodene un Krūms
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Peloponēsas glodene un Kukaiņi
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Skatīt Peloponēsas glodene un Labība
Lapu koki
Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.
Skatīt Peloponēsas glodene un Lapu koki
Lefkada
Lefkada (grieķu: Λευκάδα) ir Grieķijas sala Jonijas jūrā.
Skatīt Peloponēsas glodene un Lefkada
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Skatīt Peloponēsas glodene un Mēle
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Peloponēsas glodene un Mērenā josla
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Peloponēsas glodene un Mežs
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Skatīt Peloponēsas glodene un Muskuļi
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Skatīt Peloponēsas glodene un Oža
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Skatīt Peloponēsas glodene un Pļava
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Skatīt Peloponēsas glodene un Peloponēsa
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Skatīt Peloponēsas glodene un Redze
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Skatīt Peloponēsas glodene un Skujkoku klase
Sliekas
Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.
Skatīt Peloponēsas glodene un Sliekas
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Peloponēsas glodene un Vidusjūra
Zakinta
Zakinta (Zákynthos) ir sala Grieķijā, Jonijas jūrā.
Skatīt Peloponēsas glodene un Zakinta
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Skatīt Peloponēsas glodene un Zirnekļi
Zināms kā Anguis cephalonnica, Peloponesas glodene.