Satura rādītājs
20 attiecības: Arhegonijs, Atmosfēra, Augi, Botānika, Brioloģija, Gameta, Gametangiji, Gametofīts, Lapas, Laponis, Latvija, Minerālvielas, Rizoīdi, Sakne, Segsēkļi, Sfagni, Sporas, Sporaugi, Stumbrs, Zigota.
- Kriptogāmi
- Sūnaugi
Arhegonijs
Arhegoniji — jauns (pa kreisi) un atvēries (pa labi) K — kakla kanāla šūna V — vēdera kanāla šūna O — olšūna. Arhegonijs — sūnu un augstāko sporaugu sievišķais dzimumorgāns.
Skatīt Pirmsvasas augi un Arhegonijs
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Pirmsvasas augi un Atmosfēra
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Pirmsvasas augi un Augi
Botānika
Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.
Skatīt Pirmsvasas augi un Botānika
Brioloģija
Sūnu zemsedze mežā Brioloģija ((bryon) — 'sūna' un λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) — botānikas nozare, kas pēta sūnas: noskaidro sūnu anatomiju, morfoloģiju, sistemātiku, ģeogrāfisko izplatību, fizioloģiju, ekoloģiju.
Skatīt Pirmsvasas augi un Brioloģija
Gameta
olšūnu Gameta (no (gametḗ) — 'sieva' vai γαμέτης (gamétēs) — ‘vīrs’) ir šūna, kas veidojas organismos, lai vairotos dzimumiski un apaugļošanās laikā saplūst kopā ar citu pretējā dzimuma gametu, veidojot apaugļotu olšūnu — zigotu.
Skatīt Pirmsvasas augi un Gameta
Gametangiji
Gametangiji ir augu reprodukcijas orgāni.
Skatīt Pirmsvasas augi un Gametangiji
Gametofīts
Gametofīti Gametofīts - sūnu un augstāko sporaugu dzimumpaaudze, uz kuras attīstās reprodukcijas orgāni - gametangiji (arhegoniji un anterīdiji).
Skatīt Pirmsvasas augi un Gametofīts
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Pirmsvasas augi un Lapas
Laponis
Aknu sūna Laponis - nediferencēts vai vāji diferencēts augu (piem. aknu sūnu) vai ķērpju ķermenis.
Skatīt Pirmsvasas augi un Laponis
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Pirmsvasas augi un Latvija
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Skatīt Pirmsvasas augi un Minerālvielas
Rizoīdi
Rizoīdi ir īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību augi, kam nav sakņu, nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
Skatīt Pirmsvasas augi un Rizoīdi
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Pirmsvasas augi un Sakne
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Skatīt Pirmsvasas augi un Segsēkļi
Sfagni
Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints.
Skatīt Pirmsvasas augi un Sfagni
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Skatīt Pirmsvasas augi un Sporas
Sporaugi
Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi ir viena no trim augu (Plantae) apakšvalstīm.
Skatīt Pirmsvasas augi un Sporaugi
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Skatīt Pirmsvasas augi un Stumbrs
Zigota
Zigota (no grieķu ζυγωτόν) ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām.
Skatīt Pirmsvasas augi un Zigota
Skatīt arī
Kriptogāmi
Sūnaugi
Zināms kā Bryophyte, Sūnaugi.