Ātrāk nekā pārlūku!
54 attiecības: Apgaismības laikmets, Ararats, Augusts Albanuss, Dāvids Hieronīms Grindelis, Dzimtbūšana, Edgars Dunsdorfs, Filips Melanhtons, Frīdrihs Parots, Garlībs Merķelis, Georgs Mancelis, Georgs Mihaels Tēlemanis, Heidelberga, Heinrihs fon Štorhs, Heinrihs Johans fon Jannavs, Hermanis Samsons, Jākobs Florentīns Lundbergs, Jānis Reiters, Jūlijs Feders, Johans Brēfers, Johans Gotfrīds Herders, Johans Gothelfs Lindners, Johans Rīvijs (skolotājs), Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis, Kalendāra nemieri Rīgā, Karaļauči, Kārlis Eduards Napjerskis, Kārlis Filips Mihaels Snells, Kārlis Gotlobs Zontāgs, Kārlis Hūns, Kārlis XI, Klosteris, Krievijas Impērija, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Liborijs Depkins, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Luterisms, Nīderlande, Nikolauss fon Himzels, Pērnava, Raiņa bulvāris (Rīga), Rīgas aplenkums (1656), Rīgas domkapituls, Rīgas Doms, Rīgas licejs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rektors, Roterdamas Erasms, Skola, ..., Upsāla, Vidzemes guberņa, Vidzemes superintendents, Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Ararats
Ararats, arī Agridags (— ‘Sāpes kalns’) vai Masiss ir augstākais reljefa punkts Turcijā un sasniedz 5165 m virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Ararats · Redzēt vairāk »
Augusts Albanuss
Johans Augusts Lēberehts Albanuss (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes Vidzemes garīdznieks, pedagogs un cenzors.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Augusts Albanuss · Redzēt vairāk »
Dāvids Hieronīms Grindelis
Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Dāvids Hieronīms Grindelis · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »
Filips Melanhtons
Filips Melanhtons (dzimis kā Philipp Schwartzerd;, miris) bija vācu akadēmiskais darbinieks, teologs, nozīmīga persona luteriskajā Reformācijā, Mārtiņa Lutera draugs, domubiedrs un līdzgaitnieks.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Filips Melanhtons · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Parots
Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots (1791—1841) bija dabaszinātnieks un ārsts, kas 1829.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Frīdrihs Parots · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Georgs Mihaels Tēlemanis
1812. gadā Rīgā izdotais G. M. Tēlemaņa korāļu krājums Georgs Mihaels Tēlemanis (1748—1831) bija vācu apgaismības perioda komponists, Rīgas pilsētas baznīcu mūzikas direktors (kantors) un Rīgas Doma ērģelnieks (1773—1828).
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Georgs Mihaels Tēlemanis · Redzēt vairāk »
Heidelberga
Heidelberga ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Heidelberga · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Štorhs
Heinrihs Frīdrihs fon Štorhs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ekonomists, viens no pirmajiem Ādama Smita teorijas popularizētājiem Krievijā.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Heinrihs fon Štorhs · Redzēt vairāk »
Heinrihs Johans fon Jannavs
Laiuses baznīca. Heinrihs Johans fon Jannavs (1753—1821) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes guberņas teologs un vēsturnieks, dzimtbūšanas pretinieks.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Heinrihs Johans fon Jannavs · Redzēt vairāk »
Hermanis Samsons
Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »
Jākobs Florentīns Lundbergs
Jākobs Florentīns Lundbergs (dzimis, miris) bija zviedru izcelsmes vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu apgaismības laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Jākobs Florentīns Lundbergs · Redzēt vairāk »
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »
Jūlijs Feders
Jūlijs Voldemārs Feders (1838—1909) bija latviešu gleznotājs, spilgtākais ainavas žanra pārstāvis Latvijas mākslā.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Jūlijs Feders · Redzēt vairāk »
Johans Brēfers
Johans Brēfers (1616–1700) jeb Johans Brēvers bija Zviedru Vidzemes vācu pedagogs un teologs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Johans Brēfers · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »
Johans Gothelfs Lindners
Johans Gothelfs Lindners (1729-1776) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un rakstnieks.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Johans Gothelfs Lindners · Redzēt vairāk »
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Johans Rīvijs (skolotājs) · Redzēt vairāk »
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kārlis Eduards Napjerskis
Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Kārlis Eduards Napjerskis · Redzēt vairāk »
Kārlis Filips Mihaels Snells
Kārlis Filips Mihaels Snells (1753–1806) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Kārlis Filips Mihaels Snells · Redzēt vairāk »
Kārlis Gotlobs Zontāgs
Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (dzimis, Rādebergā, Saksijas zemē, miris) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Kārlis Gotlobs Zontāgs · Redzēt vairāk »
Kārlis Hūns
Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns, arī Kārlis Teodors Hūns (dzimis Madlienā, miris Davosā, Šveicē), bija vācbaltiešu gleznotājs, viens no vēsturiskā žanra aizsācējiem Latvijas glezniecībā, kā arī viens no nozīmīgākajiem 19.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Kārlis Hūns · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Klosteris · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Liborijs Depkins
Liborijs Depkins (1652—1708) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Liborijs Depkins · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Livonija · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Luterisms · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nikolauss fon Himzels
Ārsta Nikolausa fon Himzela portrets. Nikolauss fon Himzels, arī Nikolajs Himzels (1729—1764), bija vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārsts, muzeologs, bibliofils un kolekcionārs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Nikolauss fon Himzels · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Pērnava · Redzēt vairāk »
Raiņa bulvāris (Rīga)
Raiņa bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Raiņa bulvāris (Rīga) · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1656)
1656.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Rīgas aplenkums (1656) · Redzēt vairāk »
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rektors
Rektors ir augstākās izglītības iestādes vadītājs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Rektors · Redzēt vairāk »
Roterdamas Erasms
Roterdamas Erasms (dzimis 1466. vai, miris), pazīstams arī kā Dezidērijs Erasms bija ietekmīgs renesanses laika Nīderlandes humānists un teologs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Roterdamas Erasms · Redzēt vairāk »
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Skola · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Upsāla · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Rīgas Doma skola un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Rīgas Domskola, Rīgas akadēmiskā ģimnāzija, Rīgas domskola.
