Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Antropoloģija, Arheoloģija, Ētika, Cilvēka ģeogrāfija, Cilvēki, Ekonomika, Estētika, Etnogrāfija, Filozofija, Grafoloģija, Humanitārās zinātnes, Kulturoloģija, Pedagoģija, Politoloģija, Psiholoģija, Sabiedrības noslāņošanās, Socioloģija, Sports, Tiesību zinātne, Valodniecība, Vēsture, Zinātne.
Antropoloģija
Antropoloģija ((antropos) — 'cilvēks' un (logos) — 'mācība') ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Antropoloģija · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Ētika
Ētika ((etos) — ‘paraža, tikums, raksturs’) ir filozofijas nozare — zinātne par morāli, tikumību (dažreiz tā tiek dēvēta arī par morāles filozofiju); ētikas pamatjēdzieni ir, piemēram, labais un ļaunais, tikums, griba, atbildība.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Ētika · Redzēt vairāk »
Cilvēka ģeogrāfija
Iedzīvotāju blīvums pasaules valstīs, 2006 Cilvēka ģeogrāfija ir ģeogrāfijas nozare, kas pēta modeļus un procesus, kas nosaka cilvēka mijiedarbību ar vidi, īpaši pievēršot uzmanību cilvēka aktivitātes telpiskajai izplatībai uz Zemes virsmas.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Cilvēka ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Cilvēki · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Estētika
Dāvids (Mikelandželo) Estētika (no (aisthētikos) — '(sa)jūtošs') ir filozofijas nozare, kurā aplūko jautājumus par skaistumu, mākslu un daiļradi.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Estētika · Redzēt vairāk »
Etnogrāfija
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Etnogrāfija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Filozofija · Redzēt vairāk »
Grafoloģija
Grafoloģija jeb rokraksta analīze ir pseidozinātniska " vienkārši interpretē rokraksta specifiku uz lapas lielā mērā tāpat kā senie orākuli interpretēja vēršu iekšas vai dūmus debesīs." nozare, kas pēta cilvēka rokraksta saistību ar viņa raksturu.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Grafoloģija · Redzēt vairāk »
Humanitārās zinātnes
Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »
Kulturoloģija
Kulturoloģija ir humanitāri integratīva zinātne par kultūru kā specifiski cilvēcisku dzīves veidu.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Kulturoloģija · Redzēt vairāk »
Pedagoģija
Pedagoģija ir audzināšanas zinātne.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Pedagoģija · Redzēt vairāk »
Politoloģija
Teorētiķis Nikolo Makjavelli Politoloģija jeb politiskā zinātne ir zinātne par politiku.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Politoloģija · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Sabiedrības noslāņošanās
Sabiedrības noslāņošanās jeb sociālā stratifikācija ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem, kas apzīmē sabiedrības sadalīšanu atsevišķos sociālajos slāņos jeb stratos.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Sabiedrības noslāņošanās · Redzēt vairāk »
Socioloģija
Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesi Socioloģija (no — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Socioloģija · Redzēt vairāk »
Sports
Sports Sports (cēlies no disport — ‘spēle, izklaidēšanās’) ir fiziskas aktivitātes un spēles, kas tiek veiktas, lai tiktu saglabāta un uzlabota cilvēka fiziskā un garīgā veselība.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Sports · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Vēsture · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Sociālās zinātnes un Zinātne · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Sociāla zinātne, Sociālais zinātnieks.
