Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Aristotelis, Žurnālists, Ētika uzņēmējdarbībā, Ārsts, Bioētika, Cilvēks, Džeremijs Bentams, Džons Stjuarts Mills, Dzimšana, Efektīvais altruisms, Emocijas, Filozofija, Griba, Gudrība, Imanuels Kants, Indivīds, Kazuistika, Kodekss, Konsekvenciālisms, Kultūra, Laba darīšanas princips, Mediju ētika, Morāle, Pacients, Profesija, Racionālisms, Sabiedrība, Sāpes, Slepkavība, Taisnīgums, Tiesību zinātne, Tikums, Utilitārisms.
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Ētika un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Žurnālists
Tarju Halonenu Žurnālists (angļu: journalist) ir fiziska persona, kas profesionāli nodarbojas žurnālistikas jomā.
Jaunums!!: Ētika un Žurnālists · Redzēt vairāk »
Ētika uzņēmējdarbībā
Uzņēmējdarbības ētika jeb biznesa ētika ir lietišķās ētikas un profesionālās ētikas forma, kas izskata ētikas principus un morālās vai ētiskās problēmas, kas var rasties uzņēmējdarbības vidē.
Jaunums!!: Ētika un Ētika uzņēmējdarbībā · Redzēt vairāk »
Ārsts
Lūka Fildesa glezna Ārsts (no vidusholandiešu arste vai viduslejasvācu aerste) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi augstāko medicīnisko izglītību un ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālajā darbībā izmeklē pacientus fizisku, garīgu vai psihisku slimību konstatēšanai vai noliegšanai un ārstēšanai; novērtē slimības un to radītās sekas; ārstē iepriekšminētās slimības; veic profilaktiskos pasākumus slimību novēršanai; sniedz palīdzību dzemdībās; veic rehabilitāciju; izdara līķa sekcijas.
Jaunums!!: Ētika un Ārsts · Redzēt vairāk »
Bioētika
Bioētika ir filozofijas un lietišķās ētikas nozare, kas aplūko ētiskas dabas jautājumus, kuri rodas saskaroties tādām nozarēm kā dabaszinātnes, biotehnoloģija, medicīna, politika, tiesību zinātne, filozofija un teoloģija.
Jaunums!!: Ētika un Bioētika · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Ētika un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Džeremijs Bentams
Džeremijs Bentams (Jeremy Bentham; dzimis, miris) bija angļu filozofs un jurists, kas sludināja un atbalstīja dažādas sociālās reformas.
Jaunums!!: Ētika un Džeremijs Bentams · Redzēt vairāk »
Džons Stjuarts Mills
Džons Stjuarts Mills (dzimis, miris) bija britu filozofs, politiskais ekonomists un ierēdnis.
Jaunums!!: Ētika un Džons Stjuarts Mills · Redzēt vairāk »
Dzimšana
Jēru dzimšana. Viens mazulis ir jau atnesies Dzimšana ir atdalīšanās no mātes organisma fizioloģisku procesu rezultātā.
Jaunums!!: Ētika un Dzimšana · Redzēt vairāk »
Efektīvais altruisms
Efektīvais altruisms ir filozofiska teorija un sociāla kustība, kas izmanto pierādījumus un rūpīgu analīzi, lai atrastu efektīvākos veidus, kā uzlabot pasauli.
Jaunums!!: Ētika un Efektīvais altruisms · Redzēt vairāk »
Emocijas
Roberta Plutčika (''Robert Plutchik'') emociju ritenis Emocijas (— ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.
Jaunums!!: Ētika un Emocijas · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Ētika un Filozofija · Redzēt vairāk »
Griba
Griba jeb gribasspēks ir cilvēkam piemītoša īpašība, kas izpaužas viņa spējā pārvaldīt savu psihi un rīcību.
Jaunums!!: Ētika un Griba · Redzēt vairāk »
Gudrība
Luvras muzejā Gudrība ir vispārināta īpašība, kam raksturīgas plašas zināšanas, attīstīta domāšana, bagātīga pieredze, izpratne, piesardzība un spēja rast risinājumus problēmām.
Jaunums!!: Ētika un Gudrība · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Ētika un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Indivīds
Indivīds (no — ‘nedalāmais, īpatnis’) jeb īpatnis ir ikviens patstāvīgi eksistējošs organisms, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
Jaunums!!: Ētika un Indivīds · Redzēt vairāk »
Kazuistika
Kazuistika (no — 'gadījums') ir gadījumu izpēte; detalizēti, pārmērīgi detalizēti; situācijas piesaistīšana.
Jaunums!!: Ētika un Kazuistika · Redzēt vairāk »
Kodekss
Vīsbādenes kodekss 13.gs, Bingenes Hildegardes kopotie raksti, ievērojams ar savu izmēru. Glabājas Vīsbādenes Valsts bibliotēkā Kodekss (no — 'koka stumbrs, koka gabals, grāmata'; daudzskaitlī codices) ir rakstu darbu forma, kas veidota no vairākām ar roku aprakstītām papīra, pergamenta, papirusa vai līdzīga materiāla lapām, kas bieži ir sastiprinātas vienā malā un vākos, kas ir biezāki par lapām.
Jaunums!!: Ētika un Kodekss · Redzēt vairāk »
Konsekvenciālisms
Konsekvenciālisms ir normatīvās ētikas paveids, kas balstās uz to, ka katrai rīcībai ir savas sekas.
Jaunums!!: Ētika un Konsekvenciālisms · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Ētika un Kultūra · Redzēt vairāk »
Laba darīšanas princips
Laba darīšanas princips ir viens no bioētikas principiem, kas ietver morālu pienākumu pēc iespējas palielināt potenciālos ieguvumus un samazināt iespējamo kaitējumu gan praktiskajā medicīnā, gan bioloģijas un biomedicīnas pētījumos ar cilvēku iesaisti.
Jaunums!!: Ētika un Laba darīšanas princips · Redzēt vairāk »
Mediju ētika
Mediju ētika jeb plašsaziņas ētika ir kvalitatīvās žurnālistikas teorija ar aicinājumu domāt par dziļāku kopsakaru notikumu skaidrojumā, par intelektuālismu, par pilsoniskumu, cilvēcību un citām sensitīvām lietām kopā ar vēlmi pilnveidot sevi.
Jaunums!!: Ētika un Mediju ētika · Redzēt vairāk »
Morāle
Alegorija par morāli. (Tintoreto glezna) Morāle (kas savukārt no — 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
Jaunums!!: Ētika un Morāle · Redzēt vairāk »
Pacients
upright.
Jaunums!!: Ētika un Pacients · Redzēt vairāk »
Profesija
Profesija, amats (no vidusholandiešu vai viduslejasvācu ammet) jeb arods ir institucionalizēts noteiktu zināšanu un iemaņu kopums, ko persona iemanto, izejot noteiktu profesionālās izglītības (teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu) ciklu, un, ko tā var izmantot atalgojuma vai peļņas gūšanai attiecīgajā nozarē.
Jaunums!!: Ētika un Profesija · Redzēt vairāk »
Racionālisms
Racionālisms filozofiskā izpratnē ir uzskats, ka zināšanu un spriedumu pamatā par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem ir cēloņsakarības.
Jaunums!!: Ētika un Racionālisms · Redzēt vairāk »
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Jaunums!!: Ētika un Sabiedrība · Redzēt vairāk »
Sāpes
Sāpes ir fiziskas un dvēseliskas ciešanas, nepatīkamas izjūtas, mocības.
Jaunums!!: Ētika un Sāpes · Redzēt vairāk »
Slepkavība
Slepkavība ir prettiesiska, tīša cilvēka nogalināšana.
Jaunums!!: Ētika un Slepkavība · Redzēt vairāk »
Taisnīgums
Taisnīgums ir morālās pareizības jēdziens, kas balstās uz ētiku, racionalitāti, likumu, dabas likumiem, reliģiju, taisnības tiesībām un godīgumu.
Jaunums!!: Ētika un Taisnīgums · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Ētika un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Tikums
Tikumi atbilst noteiktiem morāles principiem, normām Tikums ir morāles princips, norma, to kopums.
Jaunums!!: Ētika un Tikums · Redzēt vairāk »
Utilitārisms
Utilitārisms ir ētikas teorija, kuras pamatā ir doma, ka pareizais cilvēka rīcības veids ir tas, kas dod vislielāko ietekmi visas sabiedrības kopējās labklājības un laimes veicināšanā.
Jaunums!!: Ētika un Utilitārisms · Redzēt vairāk »
