Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Anālā atvere, Aorta, Aste, Īstās kaulzivis, Žaunas, Dzimumorgāni, Galvaskauss, Hoānas, Igaunija, Ikri, Karbons, Kaulzivis, Kladistijas, Klein, Krievija, Mēnesszivs, Modernās kaulzivis, Muguras stiegra, Mugurkaulnieki, Mugurkauls, Paleozojs, Plaušas, Rauda, Siļķu karalis, Silūrs, Sirds, Skelets, Smadzenītes, Starspurzivis, Sumatras kūdras purvu zivtiņa, Vidussmadzenes, Zvīņas, Zviedrija.
Anālā atvere
Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.
Jaunums!!: Starspurzivis un Anālā atvere · Redzēt vairāk »
Aorta
Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.
Jaunums!!: Starspurzivis un Aorta · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Starspurzivis un Aste · Redzēt vairāk »
Īstās kaulzivis
Īstās kaulzivis (Teleostei) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) infraklasēm, kas pieder moderno kaulzivju (Neopterygii) apakšklasei.
Jaunums!!: Starspurzivis un Īstās kaulzivis · Redzēt vairāk »
Žaunas
Karpa, kurai redzamas žaunas sarkanā krāsā Žaunas ir elpošanas orgāni, kas raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala oglekļa dioksīdu.
Jaunums!!: Starspurzivis un Žaunas · Redzēt vairāk »
Dzimumorgāni
Zaļaļģu ģints ''Chara'' dzimumorgāni. Vīrišķie dzimumorgāni ir sarkanā krāsā, bet sievišķie — brūnā krāsā Dzimumorgāni, arī ģenitālijas, ir reproduktīvās sistēmas orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
Jaunums!!: Starspurzivis un Dzimumorgāni · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Starspurzivis un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Hoānas
Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.
Jaunums!!: Starspurzivis un Hoānas · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Starspurzivis un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ikri
Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.
Jaunums!!: Starspurzivis un Ikri · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Starspurzivis un Karbons · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Starspurzivis un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kladistijas
Kladistijas (Cladistia) ir primitīvu starspurzivju grupa (dažādi autori to apzīmē kā kārtu, virskārtu, apakšklasi, klasi vai vienkārši kladu), kas iekļauj sevī mūsdienās dzīvojošu un izmirušu daudzspurzivjveidīgo un gildejzivjveidīgo kārtas.
Jaunums!!: Starspurzivis un Kladistijas · Redzēt vairāk »
Klein
Klein var būt.
Jaunums!!: Starspurzivis un Klein · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Starspurzivis un Krievija · Redzēt vairāk »
Mēnesszivs
Mēnesszivs, saukta arī par okeāna sauleszivi, (Mola mola) ir smagākā zināmā kaulzivs.
Jaunums!!: Starspurzivis un Mēnesszivs · Redzēt vairāk »
Modernās kaulzivis
Modernās kaulzivis (Neopterygii) ir starspuru klases (Actinopteri) apakšklase.
Jaunums!!: Starspurzivis un Modernās kaulzivis · Redzēt vairāk »
Muguras stiegra
Lancetnieka uzbūve. Horda attēlota ar 2. numuru kā brūna stiegra. Virs tās dzeltenā krāsā ar 3. numuru parādīta nervu caurulīte. Muguras stiegra jeb horda ((hordḗ) — 'stiegra') ir gara elastīga gareniska balsta ass, kas raksturīga hordaiņu tipa pārstāvjiem.
Jaunums!!: Starspurzivis un Muguras stiegra · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Starspurzivis un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Starspurzivis un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Starspurzivis un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Starspurzivis un Plaušas · Redzēt vairāk »
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Starspurzivis un Rauda · Redzēt vairāk »
Siļķu karalis
Siļķu karalis, milzu airzivs jeb zivs-josta ir airzivju dzimtas zivs.
Jaunums!!: Starspurzivis un Siļķu karalis · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Starspurzivis un Silūrs · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Starspurzivis un Sirds · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Starspurzivis un Skelets · Redzēt vairāk »
Smadzenītes
Cilvēka smadzenes. Smadzenītes iekrāsotas violetā krāsā. Smadzenītes ir smadzeņu daļa.
Jaunums!!: Starspurzivis un Smadzenītes · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Starspurzivis un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Sumatras kūdras purvu zivtiņa
Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica) ir kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) vismazākā zivs pasaulē, kas ir arī viens no mazākajiem mugurkaulniekiem pasaulē.
Jaunums!!: Starspurzivis un Sumatras kūdras purvu zivtiņa · Redzēt vairāk »
Vidussmadzenes
Vidussmadzenes ir smadzeņu stumbra daļa, zīdītājiem šī daļa ir neliela.
Jaunums!!: Starspurzivis un Vidussmadzenes · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Starspurzivis un Zvīņas · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Starspurzivis un Zviedrija · Redzēt vairāk »
