Ātrāk nekā pārlūku!
11 attiecības: Antarktīda, Fimbulheimens, Fimbulisens, Haralls Sverdrups, Jūtulstreumens, Jelsvika kalni, Karalienes Modas Zeme, Norvēģijas Polārais institūts, Nunataks, Princeses Martas krasts, Vācija.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Fimbulheimens
Fimbulheimens ir ap 500 km gara un līdz 80 km plata kalnu sistēma Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Fimbulheimens · Redzēt vairāk »
Fimbulisens
Fimbulisens, arī Fimbula šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Fimbulisens · Redzēt vairāk »
Haralls Sverdrups
Haralls Ulriks Sverdrups (dzimis Songndālē, miris Oslo) bija norvēģu okeanogrāfs, meteorologs un polārpētnieks.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Haralls Sverdrups · Redzēt vairāk »
Jūtulstreumens
Jūtulstreumens ir ap 300 km garš un 15 līdz 30 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Jūtulstreumens · Redzēt vairāk »
Jelsvika kalni
Jelsvika kalni ir ap 60 km gara un līdz 30 km plata dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Jelsvika kalni · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Norvēģijas Polārais institūts
Trumsē. Karalienes Modas Zemē. Norvēģijas Polārais institūts ir Norvēģijas galvenā valsts institūcija polārās izpētes jomā.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Norvēģijas Polārais institūts · Redzēt vairāk »
Nunataks
Nunataki Grenlandes austrumu piekrastē Nunataks (no) ir sniega un ledus brīvs klints atsegums, kas no visām pusēm ieskauts ar ledājiem.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Nunataks · Redzēt vairāk »
Princeses Martas krasts
Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Sverdrupa kalni un Vācija · Redzēt vairāk »
