Satura rādītājs
18 attiecības: Ķīna, Hodžsons, Indija, Kukaiņi, Lapsas, Maita, Nepāla, Oga, Peles, Plēsēji, Putni, Rudā lapsa, Sakne, Stepe, Suņu dzimta, Tibeta, Tibetas kalniene, Zaķi.
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Ķīna
Hodžsons
Hodžsons var būt.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Hodžsons
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Indija
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Kukaiņi
Lapsas
Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Lapsas
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Maita
Nepāla
Nepāla, oficiāli Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika, ir valsts Āzijas dienvidu daļā, pasaules jaunākā republika.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Nepāla
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Oga
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Peles
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Plēsēji
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Putni
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Rudā lapsa
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Sakne
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Stepe
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Suņu dzimta
Tibeta
Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Tibeta
Tibetas kalniene
Tibetas kalniene (bod sa mtho), arī Tibetas plakankalne un Cjindzanas kalniene ir plaša plakankalne Centrālāzijā un Austrumāzijā, kas aptver lielāko daļu Tibetas autonomā reģiona, daļu no Ķīnas Cjinhai provinces, kā arī Ladākhu (Indijas savienības teritoriju) un Indijas štata Himāčalas Pradēšas ziemeļus.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Tibetas kalniene
Zaķi
Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.
Skatīt Tibetas smilšu lapsa un Zaķi
Zināms kā Vulpes ferrilata.