Satura rādītājs
8 attiecības: Astronomija, Binoklis, Fokuss (optika), Galileo Galilejs, Johanness Keplers, Objektīvs, Optika, Teleskops.
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Tālskatis un Astronomija
Binoklis
Prizmatiskā binokļa uzbūve Binoklis (— ‘pa divi’ + oculus — ‘acs’) ir optisks instruments, ko veido divi tālskati (katrai acij savs) un kas paredzēts attālinātu priekšmetu novērošanai ar abām acīm vienlaicīgi.
Skatīt Tālskatis un Binoklis
Fokuss (optika)
Fokuss optikā ir punkts, kurā krustojas caur optisko sistēmu izgājuša paralēlu staru kūļa stari vai staru pagarinājumi.
Skatīt Tālskatis un Fokuss (optika)
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Skatīt Tālskatis un Galileo Galilejs
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Skatīt Tālskatis un Johanness Keplers
Objektīvs
Nikkor Objektīvs ar maināmu fokusa attālumu 18-70 mm Objektīvs ir gaismu savācoša optiskā sistēma, kura ataino objektu.
Skatīt Tālskatis un Objektīvs
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Skatīt Tālskatis un Optika
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Skatīt Tālskatis un Teleskops