Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Artilērija, Bīskaps, Bronza, Draudze, Durvis, Fasāde, Gotika, Jēkabpils novads, Jumts, Korfi, Krustpils, Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Logs, Luterisms, Medņi (Variešu pagasts), Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Sakristeja, Tornis, Variešu pagasts, Vācija, Zvans, 11. oktobris, 13. oktobris, 17. decembris, 1828. gads, 1830. gads, 1867. gads, 1868. gads, 1885. gads, 1892. gads, 1919. gads, 1926. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1940. gads, 1944. gads, 2004. gads, 2009. gads, 25. jūnijs, 25. septembris, 7. augusts.
Artilērija
Artilērija (no) ir šaujamieroči, kas šauj lielus lādiņus.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Artilērija · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Unguru baznīca un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Bronza · Redzēt vairāk »
Draudze
Draudze ir kādai baznīcai un konfesijai piederošu cilvēku grupa, kas regulāri apmeklē dievkalpojumus.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Draudze · Redzēt vairāk »
Durvis
Heidelbergā. Skaistas durvis Durvis ir ēkas konstruktīva daļa, ar kuru noslēdz ēkas ieejas un izejas.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Durvis · Redzēt vairāk »
Fasāde
Latvijas Nacionālās operas fasāde Fasāde (no — 'priekšējais, ēkas priekšpuse') ir celtnes vai tās daļas ārpuse, parasti priekšpuse vai parādes puse, ēkas ārējā siena pretskatā.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Fasāde · Redzēt vairāk »
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Gotika · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »
Jumts
baznīcu jumti Jumts ir celtnes visaugstākā daļa, kas to pasargā no laikapstākļu iedarbes.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Jumts · Redzēt vairāk »
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Korfi · Redzēt vairāk »
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Krustpils · Redzēt vairāk »
Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca
Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Logs
Berlīnē Logs ir telpu norobežojošs atvērums sienā (loga aile), jumtā, kurš ļauj telpā ieplūst dabiskajai gaismai un skaņai, kā arī gaisam, ja logs ir atverams.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Logs · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Luterisms · Redzēt vairāk »
Medņi (Variešu pagasts)
Medņi ir ciems Variešu pagastā, Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Medņi (Variešu pagasts) · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Sakristeja
Sakristeja Meksikas baznīcā Sakristeja ir telpa, kur glabā garīdzniekiem nepieciešamos piederumus, piemēram, apģērbu (albu un ornātu), traukus un dokumentus.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Sakristeja · Redzēt vairāk »
Tornis
Rīgas radio un televīzijas tornis ir augstākais tornis Latvijā. Tornis ir augsta brīvi stāvoša struktūra vai būves daļa, kas visbiežāk augstumā pārsniedz savu platumu.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Tornis · Redzēt vairāk »
Variešu pagasts
Variešu pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Aiviekstes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Variešu pagasts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Vācija · Redzēt vairāk »
Zvans
Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.
Jaunums!!: Unguru baznīca un Zvans · Redzēt vairāk »
11. oktobris
11.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 11. oktobris · Redzēt vairāk »
13. oktobris
13.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 13. oktobris · Redzēt vairāk »
17. decembris
17.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 17. decembris · Redzēt vairāk »
1828. gads
1828.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1828. gads · Redzēt vairāk »
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1830. gads · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1868. gads
1868.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1868. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1892. gads
1892.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1892. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 1944. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 2009. gads · Redzēt vairāk »
25. jūnijs
25.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 25. jūnijs · Redzēt vairāk »
25. septembris
25.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 25. septembris · Redzēt vairāk »
7. augusts
7.
Jaunums!!: Unguru baznīca un 7. augusts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Medņu luterāņu baznīca, Unguru Evaņģēliski luteriskā baznīca, Unguru luterāņu baznīca.
