Satura rādītājs
45 attiecības: Amerikas grifi, Andu kondors, Ķīķu apakšdzimta, Čūskērgļu apakšdzimta, Ērgļu apakšdzimta, Bārdaino grifu apakšdzimta, Centimetrs, Dezoksiribonukleīnskābe, Diena, Dienvidamerika, Dzimta (bioloģija), Dzimumdimorfisms, Grams, Grifi, Harpiju apakšdzimta, Jūras ērgļu apakšdzimta, Kāja, Kilograms, Klijānu apakšdzimta, Kliju apakšdzimta, Knābis, Ligzda, Liju apakšdzimta, Mātīte, Metrs, Morfoloģija (bioloģija), Nags, Neognati, Papagaiļi, Piekūnu dzimta, Piekūnveidīgie, Putni, Redze, Sekretārputns, Spārns, Spārnu plētums, Stārķveidīgie, Suga, Tēviņš, Vanagi, Vanagu apakšdzimta, Vanagu dzimta, Vistu vanags, Zivjērglis, Zvirbuļveidīgie.
Amerikas grifi
Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.
Skatīt Vanagveidīgie un Amerikas grifi
Andu kondors
Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).
Skatīt Vanagveidīgie un Andu kondors
Ķīķu apakšdzimta
Ķīķu apakšdzimta (Perninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā apvienotas 14 sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Skatīt Vanagveidīgie un Ķīķu apakšdzimta
Čūskērgļu apakšdzimta
Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.
Skatīt Vanagveidīgie un Čūskērgļu apakšdzimta
Ērgļu apakšdzimta
Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Vanagveidīgie un Ērgļu apakšdzimta
Bārdaino grifu apakšdzimta
Bārdaino grifu apakšdzimta (Gypaetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Vanagveidīgie un Bārdaino grifu apakšdzimta
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Vanagveidīgie un Centimetrs
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Vanagveidīgie un Dezoksiribonukleīnskābe
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Vanagveidīgie un Diena
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Skatīt Vanagveidīgie un Dienvidamerika
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Vanagveidīgie un Dzimta (bioloģija)
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Skatīt Vanagveidīgie un Dzimumdimorfisms
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Vanagveidīgie un Grams
Grifi
Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Vanagveidīgie un Grifi
Harpiju apakšdzimta
Harpiju apakšdzimta (Harpiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Vanagveidīgie un Harpiju apakšdzimta
Jūras ērgļu apakšdzimta
Jūras ērgļu apakšdzimta (Haliaeetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Vanagveidīgie un Jūras ērgļu apakšdzimta
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Vanagveidīgie un Kāja
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Vanagveidīgie un Kilograms
Klijānu apakšdzimta
Klijānu apakšdzimta (Buteoninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas ģintis un vienu izmirušu ģinti.
Skatīt Vanagveidīgie un Klijānu apakšdzimta
Kliju apakšdzimta
Kliju apakšdzimta (Milvinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā tiek iedalītas 6 mūsdienās dzīvojošu plēsīgo putnu sugu ģintis.
Skatīt Vanagveidīgie un Kliju apakšdzimta
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Vanagveidīgie un Knābis
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Vanagveidīgie un Ligzda
Liju apakšdzimta
Liju apakšdzimta (Circinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu apakšdzimta.
Skatīt Vanagveidīgie un Liju apakšdzimta
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Vanagveidīgie un Mātīte
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Vanagveidīgie un Metrs
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Skatīt Vanagveidīgie un Morfoloģija (bioloģija)
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Skatīt Vanagveidīgie un Nags
Neognati
Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae).
Skatīt Vanagveidīgie un Neognati
Papagaiļi
Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Skatīt Vanagveidīgie un Papagaiļi
Piekūnu dzimta
Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.
Skatīt Vanagveidīgie un Piekūnu dzimta
Piekūnveidīgie
Piekūnveidīgie, piekūnveidīgo putnu kārta (Falconiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Skatīt Vanagveidīgie un Piekūnveidīgie
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Vanagveidīgie un Putni
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Skatīt Vanagveidīgie un Redze
Sekretārputns
Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).
Skatīt Vanagveidīgie un Sekretārputns
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Vanagveidīgie un Spārns
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Vanagveidīgie un Spārnu plētums
Stārķveidīgie
Stārķveidīgie, stārķveidīgo kārtas putni (Ciconiiformes) ir lieli, garkājaini putni.
Skatīt Vanagveidīgie un Stārķveidīgie
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Vanagveidīgie un Suga
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Vanagveidīgie un Tēviņš
Vanagi
Vanagi, vanagu ģints (Accipiter) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 46 sugas.
Skatīt Vanagveidīgie un Vanagi
Vanagu apakšdzimta
Vanagu apakšdzimta (Accipitrinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Vanagveidīgie un Vanagu apakšdzimta
Vanagu dzimta
Vanagu dzimta (Accipitridae) ir vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgo putnu dzimta.
Skatīt Vanagveidīgie un Vanagu dzimta
Vistu vanags
thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Skatīt Vanagveidīgie un Vistu vanags
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Skatīt Vanagveidīgie un Zivjērglis
Zvirbuļveidīgie
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Skatīt Vanagveidīgie un Zvirbuļveidīgie
Zināms kā Accipitriformes.