Satura rādītājs
45 attiecības: Amerikas grifi, Antarktīda, Bezdelīgu piekūns, Centimetrs, Diena, Dzimta (bioloģija), Dzimumdimorfisms, Eiropa, Gēns, Grams, Jaunā pasaule, Kilograms, Knābis, Kontinents, Kukaiņu piekūns, Latvija, Lauku piekūns, Lielais piekūns, Ligzda, Mātīte, Medību piekūns, Melnais grifs, Metrs, Morfoloģija (bioloģija), Neognati, Papagaiļi, Pūčveidīgie, Piekūni, Piekūnu dzimta, Plēsīgais putns, Purva piekūns, Putni, Redze, Sekretārputns, Spārns, Spārnu plētums, Stārķveidīgie, Stepes piekūns, Suga, Tēviņš, Vanagi, Vanagu dzimta, Vanagveidīgie, Zivjērglis, Zvirbuļveidīgie.
Amerikas grifi
Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.
Skatīt Piekūnveidīgie un Amerikas grifi
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Piekūnveidīgie un Antarktīda
Bezdelīgu piekūns
Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Piekūnveidīgie un Bezdelīgu piekūns
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Piekūnveidīgie un Centimetrs
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Piekūnveidīgie un Diena
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Piekūnveidīgie un Dzimta (bioloģija)
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Skatīt Piekūnveidīgie un Dzimumdimorfisms
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Piekūnveidīgie un Eiropa
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Skatīt Piekūnveidīgie un Gēns
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Piekūnveidīgie un Grams
Jaunā pasaule
Jaunā pasaule iekrāsota zaļā krāsā Jaunā pasaule ir termins, kuru sāka izmantot Amerikas, Austrālijas un Okeānijas (vēlāk arī Antarktīdas) dēvēšanai Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā, jo Vecās pasaules iedzīvotāji šajās zemēs sastapās ar daudzām jaunām un nepazīstamām lietām: sveša daba, nepazīstamas dzīvnieku sugas, jauni kultūraugi, citādāki cilvēki, jaunas zelta un citu dārgmetālu raktuves.
Skatīt Piekūnveidīgie un Jaunā pasaule
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Piekūnveidīgie un Kilograms
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Piekūnveidīgie un Knābis
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Skatīt Piekūnveidīgie un Kontinents
Kukaiņu piekūns
Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Piekūnveidīgie un Kukaiņu piekūns
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Piekūnveidīgie un Latvija
Lauku piekūns
Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.
Skatīt Piekūnveidīgie un Lauku piekūns
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Piekūnveidīgie un Lielais piekūns
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Piekūnveidīgie un Ligzda
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Piekūnveidīgie un Mātīte
Medību piekūns
Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Piekūnveidīgie un Medību piekūns
Melnais grifs
Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.
Skatīt Piekūnveidīgie un Melnais grifs
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Piekūnveidīgie un Metrs
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Skatīt Piekūnveidīgie un Morfoloģija (bioloģija)
Neognati
Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae).
Skatīt Piekūnveidīgie un Neognati
Papagaiļi
Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Skatīt Piekūnveidīgie un Papagaiļi
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Skatīt Piekūnveidīgie un Pūčveidīgie
Piekūni
Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) ģints, kas apvieno 39 plēsīgo putnu sugas.
Skatīt Piekūnveidīgie un Piekūni
Piekūnu dzimta
Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.
Skatīt Piekūnveidīgie un Piekūnu dzimta
Plēsīgais putns
Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.
Skatīt Piekūnveidīgie un Plēsīgais putns
Purva piekūns
Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Piekūnveidīgie un Purva piekūns
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Piekūnveidīgie un Putni
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Skatīt Piekūnveidīgie un Redze
Sekretārputns
Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).
Skatīt Piekūnveidīgie un Sekretārputns
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Piekūnveidīgie un Spārns
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Piekūnveidīgie un Spārnu plētums
Stārķveidīgie
Stārķveidīgie, stārķveidīgo kārtas putni (Ciconiiformes) ir lieli, garkājaini putni.
Skatīt Piekūnveidīgie un Stārķveidīgie
Stepes piekūns
Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.
Skatīt Piekūnveidīgie un Stepes piekūns
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Piekūnveidīgie un Suga
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Piekūnveidīgie un Tēviņš
Vanagi
Vanagi, vanagu ģints (Accipiter) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 46 sugas.
Skatīt Piekūnveidīgie un Vanagi
Vanagu dzimta
Vanagu dzimta (Accipitridae) ir vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgo putnu dzimta.
Skatīt Piekūnveidīgie un Vanagu dzimta
Vanagveidīgie
Vanagveidīgie, vanagveidīgo putnu kārta (Accipitriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Skatīt Piekūnveidīgie un Vanagveidīgie
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Skatīt Piekūnveidīgie un Zivjērglis
Zvirbuļveidīgie
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Skatīt Piekūnveidīgie un Zvirbuļveidīgie
Zināms kā Falconiformes.