Atvērt Google MapsSatura rādītājs
29 attiecības: Fītinghofi, Gulbene, Gulbenes Baltā pils, Gulbenes draudzes novads, Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Gulbenes novads, Gulbenes Sarkanā pils, Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs, Historisms (arhitektūra), Jaungulbenes muiža, Katrīna II Lielā, Kārlis IX, Latvijas Piļu un muižu asociācija, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Muiža, Oto fon Bismarks, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Ozolkalns (Beļavas pagasts), Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pededze, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Stāmeriena, Tīzenhauzeni, Tirza (upe), Tuberkuloze, Vācijas Impērija, Volfi, Zviedru Vidzeme.
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Fītinghofi
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Gulbene
Gulbenes Baltā pils
Gulbenes Baltā pils ir neorenesanses stilā celta Vecgulbenes muižas pils Brīvības ielā 14 Gulbenē.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Gulbenes Baltā pils
Gulbenes draudzes novads
Gulbenes luterāņu baznīca (2011). Gulbenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Gulbenes draudzes novads
Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca 1913. gadā Baznīcas iekšpuse 2023. gadā Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca (tiek dēvēta arī par Vecgulbenes luterāņu baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Brīvības ielā 15, Gulbenē.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
Gulbenes novads
Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Gulbenes novads
Gulbenes Sarkanā pils
Sarkanās pils tornis pirms 1905. gada Gulbenes Sarkanā pils ir neogotikas stilā celta Vecgulbenes muižas pils Parka ielā 10 Gulbenē.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Gulbenes Sarkanā pils
Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs
Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs (1843—1897) bija vācbaltu muižnieks, Vecgulbenes muižas īpašnieks.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs
Historisms (arhitektūra)
Tomasa Kola glezna "Arhitekta sapnis" (1840) Historisms ir arhitektūras virziens, kas attīstījās 19.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Historisms (arhitektūra)
Jaungulbenes muiža
Jaungulbenes pils mūsdienās. Jaungulbenes muiža Gulbenes draudzes novada kartē (no ''Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Jaungulbenes muižas rietumu daļa (papildināta 1866. gada karte). Jaungulbenes muižas austrumu daļa (papildināta 1866.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Jaungulbenes muiža
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Katrīna II Lielā
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Skatīt Vecgulbenes muiža un Kārlis IX
Latvijas Piļu un muižu asociācija
Latvijas Piļu un muižu asociācija dibināta 2000.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Latvijas Piļu un muižu asociācija
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Lielais mēris Latvijā
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Lielais Ziemeļu karš
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Muiža
Oto fon Bismarks
Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Oto fon Bismarks
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Ozolkalns (Beļavas pagasts)
Ozolkalns, agrāk — Blome, ir ciems Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Ozolkalns (Beļavas pagasts)
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Pededze
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Stāmeriena
Stāmeriena ir apdzīvota vieta Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Stāmeriena
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Tīzenhauzeni
Tirza (upe)
Tirza ir Gaujas labā pieteka Vidzemes vidienē.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Tirza (upe)
Tuberkuloze
Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā Tuberkuloze (— ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Tuberkuloze
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Vācijas Impērija
Volfi
Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Volfi
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Vecgulbenes muiža un Zviedru Vidzeme