Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vestienas muiža

Indekss Vestienas muiža

Vestienas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Vestienas muiža bija muiža Vestienas pagasta teritorijā.

21 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Īgelštrēmi, Ērgļu viduslaiku pils, Brimmeri, Gustavs II Ādolfs, Hermanis Samsons, Kloti no Jirgensburgas, Latvijas PSR, LETA, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Mērnieku laiki (1968. gada filma), Muiža, Tīzenhauzeni, Tolka, Varis Brasla, Vērmaņi, Vestienas pagasts, Vidzemes superintendents, Voldemārs Pūce, Zviedru Vidzeme, 1905. gada revolūcija Latvijā.

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Īgelštrēmi

Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis. Īgelštrēmi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Īgelštrēmi · Redzēt vairāk »

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Brimmeri

Brimmeru no Jeriem (''Brummer aus dem Hause Seyershof'') dzimtas ģerbonis. Brimmeru no Tammikas (''Brummer aus dem Hause Tammik'') dzimtas ģerbonis. Brimmeri (vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Brimmeri · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Hermanis Samsons

Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »

Kloti no Jirgensburgas

Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

LETA

LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.

Jaunums!!: Vestienas muiža un LETA · Redzēt vairāk »

Liepmuižas—Vestienas draudzes novads

Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liepmuižas—Vestienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Mērnieku laiki (1968. gada filma)

"Mērnieku laiki" ir 1968.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Mērnieku laiki (1968. gada filma) · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Muiža · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Tolka

Tolka ir ciems Madonas novada Vestienas pagastā.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Tolka · Redzēt vairāk »

Varis Brasla

Varis Brasla (dzimis Varis Bredovskis Rīgā, Latvijā) ir latviešu kino un teātra režisors.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Varis Brasla · Redzēt vairāk »

Vērmaņi

Annas Vērmanes piemineklis viņas vārdā nosauktajā dārzā Rīgā. Viņas dēls Johans Kristofs Vērmanis 1829. gadā lika uzcelt pieminekli vietā, kur kādreiz atradās Vērmanes dārza mājiņa. Vērmaņi ir vācbaltiešu tirgotāju un rūpnieku dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Vērmaņi · Redzēt vairāk »

Vestienas pagasts

Vestienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Vestienas pagasts · Redzēt vairāk »

Vidzemes superintendents

Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »

Voldemārs Pūce

Voldemārs Pūce (dzimis Vestienas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu teātra un kinorežisors.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Voldemārs Pūce · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Vestienas muiža un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Vestienas muiža un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vestienas pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »