Satura rādītājs
39 attiecības: Aļģirds, Alsene (zeme), Šķirgailis, Ģedimins, Ķēstutis, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Dainava (zeme), Deltuva (zeme), Gaižuva, Jagailis, Jaunutis, Karšuva, Knituva, Krēvas ūnija, Lietava (zeme), Lietuvas lielkņaziste, Medenike (zeme), Nalsene, Nere (zeme), Polija, Saules zeme, Sudava (zeme), Traķu kunigaitija, Traķu vaivadija, Upīte, Vītauts Dižais, Viļņa, Viļņas kunigaitija, Viļņas vaivadija, 1316. gads, 1337. gads, 1341. gads, 1377. gads, 1385. gads, 1386. gads, 1398. gads, 1411. gads, 1413. gads.
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Aļģirds
Alsene (zeme)
Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm ap 1260. gadu. Alsenes zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidos. Alsene bija viena no Lietuvas dižkunigaitim Mindaugam pakļautajām zemēm tagadējās Lietuvas (Dzūkijas austrumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Alsene (zeme)
Šķirgailis
Šķirgailis jeb Skirgailis (kristītie vārdi „Ivans/Kazimirs”, dzimis ap 1354. gadu, miris 1397.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Šķirgailis
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Ģedimins
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Ķēstutis
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Žemaitija
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Žemaitijas kunigaitija
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Dainava (zeme)
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Deltuva (zeme)
Gaižuva
Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas. Gaižuva (vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Gaižuva
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Jagailis
Jaunutis
Jaunutis (Iwenynti; dzimis ap 1300. gadu, miris 1366. gadā) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls un pēc viņa nāves laikā no 1341.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Jaunutis
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Karšuva
Knituva
Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Knituva
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Krēvas ūnija
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Lietava (zeme)
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Lietuvas lielkņaziste
Medenike (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Medenike (zeme)
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Nalsene
Nere (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes. Nere jeb Nēre bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Nere (zeme)
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Polija
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Saules zeme
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Sudava (zeme)
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Traķu kunigaitija
Traķu vaivadija
Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Traķu vaivadija
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Upīte
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Vītauts Dižais
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Viļņa
Viļņas kunigaitija
Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Viļņas kunigaitija
Viļņas vaivadija
Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Skatīt Viļņas kunigaitija un Viļņas vaivadija
1316. gads
1316.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1316. gads
1337. gads
1337.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1337. gads
1341. gads
1341.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1341. gads
1377. gads
1377.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1377. gads
1385. gads
1385.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1385. gads
1386. gads
1386.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1386. gads
1398. gads
1398.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1398. gads
1411. gads
1411.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1411. gads
1413. gads
1413.
Skatīt Viļņas kunigaitija un 1413. gads