Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Bernds fon der Borhs, Besarābija, Brocēni, Eķengrāves muiža, Eleja, Garoza (Mežotnes pagasts), Gruzija, Igaunijas bruņniecība, Johans fon Mengede, Krievija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas bruņniecība, Livonijas ordenis, Oto Hermanis fon der Hovens, Oto Kristofers fon der Hovens, Sesavas draudzes novads, Silenes pagasts, Tetelmindes muiža, Valters fon Pletenbergs, Vasalis, Vācbaltieši, Vircava.
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Jaunums!!: Hoveni un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Besarābija
Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.
Jaunums!!: Hoveni un Besarābija · Redzēt vairāk »
Brocēni
Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā.
Jaunums!!: Hoveni un Brocēni · Redzēt vairāk »
Eķengrāves muiža
Eķengrāves muižas ēkas 20. gadsimta sākumā. Eķengrāves muižas (agrāk Eichengrabe) kungu māja atrodas Jēkabpils novada Eķengrāvē, netālu no Viesītes.
Jaunums!!: Hoveni un Eķengrāves muiža · Redzēt vairāk »
Eleja
Eleja ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Hoveni un Eleja · Redzēt vairāk »
Garoza (Mežotnes pagasts)
Garoza ir ciems Bauskas novada Mežotnes pagastā pie Garozes upes, netālu no autoceļa V1037 (Lāči—Garoza—Dāliņi).
Jaunums!!: Hoveni un Garoza (Mežotnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Hoveni un Gruzija · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Hoveni un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Johans fon Mengede
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.
Jaunums!!: Hoveni un Johans fon Mengede · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Hoveni un Krievija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Hoveni un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Hoveni un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Hoveni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Hoveni un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon der Hovens
Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.
Jaunums!!: Hoveni un Oto Hermanis fon der Hovens · Redzēt vairāk »
Oto Kristofers fon der Hovens
Oto Kristofers fon der Hovens (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogistes muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Hoveni un Oto Kristofers fon der Hovens · Redzēt vairāk »
Sesavas draudzes novads
Sesavas draudzes novads 1859. gada kartē. Sesavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sesavas draudzes novads jeb Sesavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Hoveni un Sesavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Silenes pagasts
Silenes pagasts (līdz Pirmajam pasaules karam Ezernes pagasts, līdz 1925. gadam Borovkas pagasts) bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Polijas (vēlāk PSRS) pierobežā.
Jaunums!!: Hoveni un Silenes pagasts · Redzēt vairāk »
Tetelmindes muiža
Tetelmindes jeb Teteles muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Jelgavas novada Cenu pagasta Tetelē, Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Hoveni un Tetelmindes muiža · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Hoveni un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vasalis
Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.
Jaunums!!: Hoveni un Vasalis · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Hoveni un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vircava
Vircava (agrāk arī Kroņvircava, Kroņa Vircava) ir ciems Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Jaunums!!: Hoveni un Vircava · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fon der Hoveni, Von der Howen.
