Līdzības starp Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals
Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals ir 34 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizpute, Aizputes pilskalns, Ēdoles pils, Ārlavas draudzes novads, Bēri, Draudzes novads, Dundaga, Dundagas draudzes novads, Dundagas pils, Embūtes draudzes novads, Embūtes pilsdrupas, Gothards Ketlers, Ivans IV, Johans IV fon Minhauzens, Katoļticība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Magnuss (Livonijas karalis), Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltene, Piltenes draudzes novads, Piltenes mantojuma karš, Piltenes viduslaiku pils, Piltenes-Aizputes draudzes novads, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapija, Sakas draudzes novads, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Valtaiķu draudzes novads, ..., Valtaiķu pils, Vācu ordenis, 1561. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Aizpute un Kurzemes bīskapija · Aizpute un Piltenes apgabals ·
Aizputes pilskalns
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā.
Aizputes pilskalns un Kurzemes bīskapija · Aizputes pilskalns un Piltenes apgabals ·
Ēdoles pils
Ēdoles pils fasāde mūsdienās Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.
Kurzemes bīskapija un Ēdoles pils · Piltenes apgabals un Ēdoles pils ·
Ārlavas draudzes novads
Ārlavas draudzes novads 1859. gada kartē Ārlavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854) Ārlavas draudzes novads jeb Ārlavas ķiršpēle bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen) un Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Kurzemes bīskapija un Ārlavas draudzes novads · Piltenes apgabals un Ārlavas draudzes novads ·
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Bēri un Kurzemes bīskapija · Bēri un Piltenes apgabals ·
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Draudzes novads un Kurzemes bīskapija · Draudzes novads un Piltenes apgabals ·
Dundaga
Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas pagastā, Talsu novadā.
Dundaga un Kurzemes bīskapija · Dundaga un Piltenes apgabals ·
Dundagas draudzes novads
Dundagas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Dundagas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dundagas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Dundagas draudzes novads un Kurzemes bīskapija · Dundagas draudzes novads un Piltenes apgabals ·
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Dundagas pils un Kurzemes bīskapija · Dundagas pils un Piltenes apgabals ·
Embūtes draudzes novads
Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Embūtes draudzes novads un Kurzemes bīskapija · Embūtes draudzes novads un Piltenes apgabals ·
Embūtes pilsdrupas
Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830). Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns. Attēla kreisajā augšējā stūrī Embūtes pilskalns. Embūtes muižas kungu māja (1911). Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē.
Embūtes pilsdrupas un Kurzemes bīskapija · Embūtes pilsdrupas un Piltenes apgabals ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kurzemes bīskapija · Gothards Ketlers un Piltenes apgabals ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Kurzemes bīskapija · Ivans IV un Piltenes apgabals ·
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Johans IV fon Minhauzens un Kurzemes bīskapija · Johans IV fon Minhauzens un Piltenes apgabals ·
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Katoļticība un Kurzemes bīskapija · Katoļticība un Piltenes apgabals ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes bīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Kurzemes bīskapija un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Piltenes apgabals ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Piltenes apgabals ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Kurzemes bīskapija un Magnuss (Livonijas karalis) · Magnuss (Livonijas karalis) un Piltenes apgabals ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Kurzemes bīskapija un Piltene · Piltene un Piltenes apgabals ·
Piltenes draudzes novads
Piltenes draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Piltenes draudzes novada karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Piltenes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Kurzemes bīskapija un Piltenes draudzes novads · Piltenes apgabals un Piltenes draudzes novads ·
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Kurzemes bīskapija un Piltenes mantojuma karš · Piltenes apgabals un Piltenes mantojuma karš ·
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Kurzemes bīskapija un Piltenes viduslaiku pils · Piltenes apgabals un Piltenes viduslaiku pils ·
Piltenes-Aizputes draudzes novads
Piltenes-Aizputes un Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Piltenes-Aizputes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Kurzemes bīskapija un Piltenes-Aizputes draudzes novads · Piltenes apgabals un Piltenes-Aizputes draudzes novads ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Kurzemes bīskapija un Polijas—Lietuvas ūnija · Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija · Piltenes apgabals un Rīgas arhibīskapija ·
Sakas draudzes novads
Sakas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sakas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sakas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Kurzemes bīskapija un Sakas draudzes novads · Piltenes apgabals un Sakas draudzes novads ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Piltenes apgabals un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Valtaiķu draudzes novads
Valtaiķu draudzes novads (1859). Valtaiķu draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Kurzemes bīskapija un Valtaiķu draudzes novads · Piltenes apgabals un Valtaiķu draudzes novads ·
Valtaiķu pils
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.
Kurzemes bīskapija un Valtaiķu pils · Piltenes apgabals un Valtaiķu pils ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Kurzemes bīskapija un Vācu ordenis · Piltenes apgabals un Vācu ordenis ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Kurzemes bīskapija · 1561. gads un Piltenes apgabals ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Kurzemes bīskapija · 1585. gads un Piltenes apgabals ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals
Salīdzinājums starp Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals
Kurzemes bīskapija ir 111 attiecības, bet Piltenes apgabals ir 111. Tā kā viņi ir kopīgs 34, Jaccard indekss ir 15.32% = 34 / (111 + 111).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: