Līdzības starp Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 16 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Gothards Ketlers, Ivans IV, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Viļņas ūnija, 1561. gads, 1585. gads.
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kurzemes bīskapija · Gothards Ketlers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Kurzemes bīskapija · Ivans IV un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes bīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Kurzemes bīskapija un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Kurzemes bīskapija un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Kurzemes bīskapija un Rīga · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīga ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Kurzemes bīskapija un Sigismunds II Augusts · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Kurzemes bīskapija un Stefans Batorijs · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Kurzemes bīskapija un Viļņas ūnija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļņas ūnija ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Kurzemes bīskapija · 1561. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Kurzemes bīskapija · 1585. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Salīdzinājums starp Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes bīskapija ir 111 attiecības, bet Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198. Tā kā viņi ir kopīgs 16, Jaccard indekss ir 5.18% = 16 / (111 + 198).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: