Līdzības starp Livonija un Siguldas vēsture
Livonija un Siguldas vēsture ir 24 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Gothards Ketlers, Gustavs II Ādolfs, Ivans IV, Jānis Hodkevičs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Lībieši, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Siguldas komturi, Siguldas viduslaiku pils, Somugri, Turaida (zeme), Turaidas pils, Vidzeme, Vilhelms no Modenas, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija.
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonija · Gothards Ketlers un Siguldas vēsture ·
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Gustavs II Ādolfs un Livonija · Gustavs II Ādolfs un Siguldas vēsture ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonija · Ivans IV un Siguldas vēsture ·
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jānis Hodkevičs un Livonija · Jānis Hodkevičs un Siguldas vēsture ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Siguldas vēsture ·
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Latgale un Livonija · Latgale un Siguldas vēsture ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Livonija un Lībieši · Lībieši un Siguldas vēsture ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonija un Livonijas karš · Livonijas karš un Siguldas vēsture ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonija un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Siguldas vēsture ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Siguldas vēsture ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas vēsture ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Siguldas vēsture ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Siguldas vēsture ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Livonija un Rīga · Rīga un Siguldas vēsture ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonija un Rīgas arhibīskapija · Rīgas arhibīskapija un Siguldas vēsture ·
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Livonija un Siguldas komturi · Siguldas komturi un Siguldas vēsture ·
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Livonija un Siguldas viduslaiku pils · Siguldas viduslaiku pils un Siguldas vēsture ·
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Livonija un Somugri · Siguldas vēsture un Somugri ·
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Livonija un Turaida (zeme) · Siguldas vēsture un Turaida (zeme) ·
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Livonija un Turaidas pils · Siguldas vēsture un Turaidas pils ·
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Livonija un Vidzeme · Siguldas vēsture un Vidzeme ·
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Livonija un Vilhelms no Modenas · Siguldas vēsture un Vilhelms no Modenas ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonija un Zobenbrāļu ordenis · Siguldas vēsture un Zobenbrāļu ordenis ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonija un Siguldas vēsture ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonija un Siguldas vēsture
Salīdzinājums starp Livonija un Siguldas vēsture
Livonija ir 253 attiecības, bet Siguldas vēsture ir 92. Tā kā viņi ir kopīgs 24, Jaccard indekss ir 6.96% = 24 / (253 + 92).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonija un Siguldas vēsture. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: