Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Tālava

Indekss Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

154 attiecības: Abrenes apriņķis, Aleksandrs IV, Aloja, Atzele, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Balti, Bērzaunes pils, Bebernine, Beverīna, Beverīnas aplenkums, Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211), Burtnieki, Burtnieku draudzes novads, Burtnieku luterāņu baznīca, Burtnieku pils, Cēsis, Cēsu Bertolds, Cēsu novads, Cēsu vēsture, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugerūts, Drivinalds, Dzērbenes pagasts, Dzelzs laikmets Latvijā, Gaujas koridors, Gaujienas viduslaiku pils, Gerdene, Grundzāles pagasts, Gulbenes novads, Idumeja, Igauņi, Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215), Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Imera, Indriķa hronika, Inocents III, Izborska, Jaunpiebalgas novads, Jersika (valsts), Jersikas miera līgums, Jumara, Karagājieni uz Sakalu, Karagājiens uz Jersiku (1209), Karagājiens uz Sakalu (1208), Kauja pie Imeras, Kauja pie Otepē (1217), Kārtenes pilskalns, ..., Kijivas Krievzeme, Kocēnu pagasts, Koknese, Koknese (valsts), Kubulu pagasts, Kurzemes bīskapija, Latgaļi, Latgale, Latgales vēsture, Latvija, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lēdurga (novads), Lembits, Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215), Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223), Letu gals, Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219), Lietuvas krusta kari, Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213), Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Mazsalacas vēsture, Meluks, Mesli, Metimnes pilskalns, Metsepole, Mstislavs Mstislavičs, Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Negeste, Otrais karagājiens uz Jersiku (1214), Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209), Pagasts, Pekas kalns, Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211), Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208), Pitalova, Pleskava, Rameka, Rauna, Rīgas arhibīskapija, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas novads, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Rūsiņš, Rževa, Rozula (novads), Sakala, Salaca, Satekle, Sēlijas bīskapija, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Senlatvijas valdnieki, Smiltenes novads, Steksis, Svētā Matīsa dienas kauja, Tālavas ķēniņa alus, Tālavas dalīšanas līgums, Tālavs, Tālivaldis, Tālivaldis (personvārds), Tērbatas kauja (1224), Trešais karagājiens uz Jersiku (1215), Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210), Trikāta, Trikātas luterāņu baznīca, Trikātas pagasts, Trikātas viduslaiku pils, Ugaunija, Ureles pilskalns, Valgas apriņķis, Valkas novads, Valkas pilsētas teātris, Valkas vēsture, Valmiera, Valmieras draudzes novads, Valmieras muzejs, Valmieras novads, Valmieras rajons, Varibuls, Varigerbs, Veķis, Veļikijnovgoroda, Vendi (Livonija), Vidiena, Vidzeme, Vidzemes pilskalni, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Vijciema pagasts, Vladimirs Mstislavičs, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, 1179. gads, 1207. gads, 1208. gads, 1212. gads, 13. gadsimts, 15. ieroču SS fizilieru bataljons. Izvērst indekss (104 vairāk) »

Abrenes apriņķis

Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Tālava un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs IV

Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.

Jaunums!!: Tālava un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »

Aloja

Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā.

Jaunums!!: Tālava un Aloja · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Tālava un Atzele · Redzēt vairāk »

Austrumu Pareizticīgā baznīca

Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Tālava un Austrumu Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »

Autine

Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.

Jaunums!!: Tālava un Autine · Redzēt vairāk »

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles

Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.

Jaunums!!: Tālava un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Tālava un Balti · Redzēt vairāk »

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Tālava un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »

Bebernine

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Bebernine bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.

Jaunums!!: Tālava un Bebernine · Redzēt vairāk »

Beverīna

Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.

Jaunums!!: Tālava un Beverīna · Redzēt vairāk »

Beverīnas aplenkums

Beverīnas aplenkums notika 1208.

Jaunums!!: Tālava un Beverīnas aplenkums · Redzēt vairāk »

Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)

Otrais Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni uz igauņu zemēm notika 1211.

Jaunums!!: Tālava un Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211) · Redzēt vairāk »

Burtnieki

Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.

Jaunums!!: Tālava un Burtnieki · Redzēt vairāk »

Burtnieku draudzes novads

Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Tālava un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »

Burtnieku luterāņu baznīca

Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015) Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Valmieras novadā.

Jaunums!!: Tālava un Burtnieku luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Tālava un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Tālava un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu Bertolds

Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).

Jaunums!!: Tālava un Cēsu Bertolds · Redzēt vairāk »

Cēsu novads

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Tālava un Cēsu novads · Redzēt vairāk »

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Tālava un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.

Jaunums!!: Tālava un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »

Daugerūts

Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.

Jaunums!!: Tālava un Daugerūts · Redzēt vairāk »

Drivinalds

Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Tālava un Drivinalds · Redzēt vairāk »

Dzērbenes pagasts

Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.

Jaunums!!: Tālava un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets Latvijā

Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Jaunums!!: Tālava un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Tālava un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Gaujienas viduslaiku pils

Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.

Jaunums!!: Tālava un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Gerdene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.

Jaunums!!: Tālava un Gerdene · Redzēt vairāk »

Grundzāles pagasts

Grudzāles pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā austrumos.

Jaunums!!: Tālava un Grundzāles pagasts · Redzēt vairāk »

Gulbenes novads

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Tālava un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).

Jaunums!!: Tālava un Idumeja · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Tālava un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)

1215.

Jaunums!!: Tālava un Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215) · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Tālava un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Tālava un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »

Imera

Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

Jaunums!!: Tālava un Imera · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Tālava un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Tālava un Inocents III · Redzēt vairāk »

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Jaunums!!: Tālava un Izborska · Redzēt vairāk »

Jaunpiebalgas novads

Jaunpiebalgas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Tālava un Jaunpiebalgas novads · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Tālava un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jersikas miera līgums

Jersikas miera līgums bija 1212.

Jaunums!!: Tālava un Jersikas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jumara

Jumara (arī Jumāra, Imara, Imera) ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā.

Jaunums!!: Tālava un Jumara · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Sakalu

Karagājieni uz Sakalu var būt.

Jaunums!!: Tālava un Karagājieni uz Sakalu · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Jersiku (1209)

1209.

Jaunums!!: Tālava un Karagājiens uz Jersiku (1209) · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Sakalu (1208)

1208.

Jaunums!!: Tālava un Karagājiens uz Sakalu (1208) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Imeras

Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.

Jaunums!!: Tālava un Kauja pie Imeras · Redzēt vairāk »

Kauja pie Otepē (1217)

1217.

Jaunums!!: Tālava un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »

Kārtenes pilskalns

Kārtenes pilskalns (arī Beļavas kalns, Beļavas pilskalns) ir paugurs Gulbenes paugurvalnī, tā augstākā virsotne.

Jaunums!!: Tālava un Kārtenes pilskalns · Redzēt vairāk »

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Jaunums!!: Tālava un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.

Jaunums!!: Tālava un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Jaunums!!: Tālava un Koknese · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Tālava un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Kubulu pagasts

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Tālava un Kubulu pagasts · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Tālava un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Tālava un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Tālava un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Tālava un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Tālava un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Tālava un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Jaunums!!: Tālava un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Tālava un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Tālava un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Tālava un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Lēdurga (novads)

Lēdurga kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185-1230). Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvus zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Lēdurgas pagasts).

Jaunums!!: Tālava un Lēdurga (novads) · Redzēt vairāk »

Lembits

Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.

Jaunums!!: Tālava un Lembits · Redzēt vairāk »

Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)

1215.

Jaunums!!: Tālava un Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215) · Redzēt vairāk »

Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)

1223.

Jaunums!!: Tālava un Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223) · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.

Jaunums!!: Tālava un Letu gals · Redzēt vairāk »

Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Letu karagājiens notika uz Krievzemes pierobežu Pleskavas (kartē - ''Pskov'') tuvumā. 1218.

Jaunums!!: Tālava un Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219) · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Tālava un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.

Jaunums!!: Tālava un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Tālava un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Tālava un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Tālava un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Tālava un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Mazsalacas vēsture

Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Tālava un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »

Meluks

Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.

Jaunums!!: Tālava un Meluks · Redzēt vairāk »

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Jaunums!!: Tālava un Mesli · Redzēt vairāk »

Metimnes pilskalns

Metimnes pilskalns bija seno letgaļu pilskalns Tālavas teritorijā, kurā 1213./1214.

Jaunums!!: Tālava un Metimnes pilskalns · Redzēt vairāk »

Metsepole

Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.

Jaunums!!: Tālava un Metsepole · Redzēt vairāk »

Mstislavs Mstislavičs

Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).

Jaunums!!: Tālava un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)

Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.

Jaunums!!: Tālava un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) · Redzēt vairāk »

Negeste

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.

Jaunums!!: Tālava un Negeste · Redzēt vairāk »

Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)

Otrais karagājiens uz Jersiku notika 1214.

Jaunums!!: Tālava un Otrais karagājiens uz Jersiku (1214) · Redzēt vairāk »

Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)

Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210.

Jaunums!!: Tālava un Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209) · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Tālava un Pagasts · Redzēt vairāk »

Pekas kalns

Pekas kalns jeb Pilskalns ir viena no visvairāk pētītajām leģendārā Beverīnas pilskalna iespējamās atrašanās vietām.

Jaunums!!: Tālava un Pekas kalns · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211.

Jaunums!!: Tālava un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211) · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)

Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208.

Jaunums!!: Tālava un Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208) · Redzēt vairāk »

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Jaunums!!: Tālava un Pitalova · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Tālava un Pleskava · Redzēt vairāk »

Rameka

Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Tālava un Rameka · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Tālava un Rauna · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Tālava un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Tālava un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas novads

Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.

Jaunums!!: Tālava un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »

Rūjienas pils

Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Tālava un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Tālava un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.

Jaunums!!: Tālava un Rūsiņš · Redzēt vairāk »

Rževa

Volgas tilti (2004). Rževa ir pilsēta Volgas augštecē Tveras apgabalā Krievijā, municipālā apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Tālava un Rževa · Redzēt vairāk »

Rozula (novads)

Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).

Jaunums!!: Tālava un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Jaunums!!: Tālava un Sakala · Redzēt vairāk »

Salaca

Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.

Jaunums!!: Tālava un Salaca · Redzēt vairāk »

Satekle

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.

Jaunums!!: Tālava un Satekle · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Tālava un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Tālava un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Senlatvijas valdnieki

Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.

Jaunums!!: Tālava un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »

Smiltenes novads

Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Tālava un Smiltenes novads · Redzēt vairāk »

Steksis

Steksis jeb Stekse (vai Steksė) bija Lietuvas kunigaitis (latīņu tekstā: regulus), kas 1213./1214.

Jaunums!!: Tālava un Steksis · Redzēt vairāk »

Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.

Jaunums!!: Tālava un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »

Tālavas ķēniņa alus

Tālavas ķēniņa alus ir alus darītājs Latvijā, kas savu darbību uzsāka 2014.

Jaunums!!: Tālava un Tālavas ķēniņa alus · Redzēt vairāk »

Tālavas dalīšanas līgums

Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.

Jaunums!!: Tālava un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Tālavs

Tālavs var būt.

Jaunums!!: Tālava un Tālavs · Redzēt vairāk »

Tālivaldis

Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Jaunums!!: Tālava un Tālivaldis · Redzēt vairāk »

Tālivaldis (personvārds)

Tālivaldis ir tradicionāls latviešu personvārds.

Jaunums!!: Tālava un Tālivaldis (personvārds) · Redzēt vairāk »

Tērbatas kauja (1224)

1224.

Jaunums!!: Tālava un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »

Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)

Trešais karagājiens uz Jersiku notika 1215.

Jaunums!!: Tālava un Trešais karagājiens uz Jersiku (1215) · Redzēt vairāk »

Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)

Trešais karagājiens uz Ugauniju notika 1210.

Jaunums!!: Tālava un Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210) · Redzēt vairāk »

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.

Jaunums!!: Tālava un Trikāta · Redzēt vairāk »

Trikātas luterāņu baznīca

Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.

Jaunums!!: Tālava un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Trikātas pagasts

Trikātas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Tālava un Trikātas pagasts · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Jaunums!!: Tālava un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Jaunums!!: Tālava un Ugaunija · Redzēt vairāk »

Ureles pilskalns

Ureles pilskalns (arī Ureles baznīckalns) ir paugurs Augstrozes paugurvalnī.

Jaunums!!: Tālava un Ureles pilskalns · Redzēt vairāk »

Valgas apriņķis

Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Tālava un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Jaunums!!: Tālava un Valkas novads · Redzēt vairāk »

Valkas pilsētas teātris

Valkas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1871.

Jaunums!!: Tālava un Valkas pilsētas teātris · Redzēt vairāk »

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Jaunums!!: Tālava un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Tālava un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valmieras draudzes novads

Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Tālava un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »

Valmieras muzejs

Valmieras muzejs atrodas Valmieras senpilsētas teritorijā.

Jaunums!!: Tālava un Valmieras muzejs · Redzēt vairāk »

Valmieras novads

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Tālava un Valmieras novads · Redzēt vairāk »

Valmieras rajons

* Valmieras rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Tālava un Valmieras rajons · Redzēt vairāk »

Varibuls

Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Tālava un Varibuls · Redzēt vairāk »

Varigerbs

Varigerbs jeb Varigribs (tekstos: Warigerbe, Warigribbe) bija viens no 13.

Jaunums!!: Tālava un Varigerbs · Redzēt vairāk »

Veķis

''Veķis cīņā ar deviņiem krieviem'', K. Krauzes ilustrācija. Veķis (latīņu: Veko) bija Tālavas latgaļu karotājs 13.

Jaunums!!: Tālava un Veķis · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Tālava un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Jaunums!!: Tālava un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Vidiena

Vidus dialekta Vidzemes izloksnes izplatība Vidiena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Vidzemes novadus, kuros runā Vidus dialekta Vidzemes izloksnēs, pretstatā Malienas jeb Augšzemnieku dialektam.

Jaunums!!: Tālava un Vidiena · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Tālava un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes pilskalni

Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Tālava un Vidzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Vidzemes valdnieku uzskaitījums

Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.

Jaunums!!: Tālava un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vijciema pagasts

Vijciema pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Gaujas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Tālava un Vijciema pagasts · Redzēt vairāk »

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.

Jaunums!!: Tālava un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Jaunums!!: Tālava un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Tālava un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1179. gads

1179.

Jaunums!!: Tālava un 1179. gads · Redzēt vairāk »

1207. gads

1207.

Jaunums!!: Tālava un 1207. gads · Redzēt vairāk »

1208. gads

1208.

Jaunums!!: Tālava un 1208. gads · Redzēt vairāk »

1212. gads

1212.

Jaunums!!: Tālava un 1212. gads · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Tālava un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS fizilieru bataljons

15.

Jaunums!!: Tālava un 15. ieroču SS fizilieru bataljons · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Tolova, Tālava (valsts).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »