Ātrāk nekā pārlūku!
72 attiecības: Aizkraukles kauja (1229), Alektene, Šabis, Žagare, Žagare (zeme), Žemaitijas bīskapija, Babītes draudzes novads, Babītes pilskalns, Balduīns no Alnas, Bauskas vēsture, Bražciems, Brēmenes arhibīskapija, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Francisks no Moliano, Heinrihs fon Licelburgs, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Honorijs III, Inocents IV, Jelgavas katoļu katedrāle, Jelgavas vēsture, Kalves zeme, Karagājiens uz Zemgali (1228), Karagājiens uz Zemgali (1250), Karšuva, Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228), Kursas dalīšanas līgums, Kurzemes bīskapija, Lamberts (bīskaps), Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Lietava (zeme), Lietuvas krusta kari, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas Konfederācija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Mežotne (zeme), Mežotnes aplenkumi (1219—1220), Mežotnes pagasts, Mežotnes pilskalns, Nalsene, Nikolajs fon Nauens, Olaines novads, Ozolnieku novads, Piņķu draudzes novads, Rīgas arhibīskapija, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas vēstures hronoloģija, ..., Salas draudzes novads, Saules kauja, Sēļi, Sēlijas bīskapi, Sēlijas bīskapija, Sēlijas dalīšanas līgums, Sēlijas vēsture, Silene (zeme), Ungerni-Šternbergi, Upīte, Upmale (zeme), Upmales dalīšanas līgums, Veršovijas bīskapija, Viestards, Zemgale, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapi, Zemgales dalīšanas līgums, Zemgales hercogiste, Zemgales valdnieku uzskaitījums, 1236. gads, 1251. gads. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Aizkraukles kauja (1229)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - ''Ascheraden''). 1229.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Aizkraukles kauja (1229) · Redzēt vairāk »
Alektene
Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Alektene vai Alcitene (latīņu: Allecten vai Allciten) bija sēļu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Alektene · Redzēt vairāk »
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Šabis · Redzēt vairāk »
Žagare
Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Žagare · Redzēt vairāk »
Žagare (zeme)
Upīte (''Upita''). Žagare (latīņu: Sagera) bija seno zemgaļu pilsnovads tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Ventas, Svētes un Mūsas upēm.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Žagare (zeme) · Redzēt vairāk »
Žemaitijas bīskapija
Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Žemaitijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Babītes draudzes novads
Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Babītes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Babītes pilskalns
Babītes pilskalns jeb Poļu kalns ir pilskalns Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Jūrmalas apvedceļa (A10), Lielupes labajā krastā Babītes ezera austrumu galā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Babītes pilskalns · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bražciems
Bražciems (arī Bražuciems, Bražas) ir Jūrmalas pilsētas daļa tās austrumos, kas atrodas pie Lielupes autosatiksmes tilta upes labajā krastā starp Priedaini un Mārupes novada Egļuciemu.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Bražciems · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapija
Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Francisks no Moliano
Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Francisks no Moliano · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Honorijs III · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Jelgavas katoļu katedrāle
Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Jelgavas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Kalves zeme
Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Kalves zeme, vai Kalvene (rakstos: Calve, Calre vai Calven) bija sēļu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Kalves zeme · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1228.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Karagājiens uz Zemgali (1228) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1250)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228) · Redzēt vairāk »
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Lamberts (bīskaps)
Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs. Apliecošais uzraksts: ''Lambertus Dei Gra(tia) Seloniensis Ep(is)c(opus)''. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Lamberts (bīskaps) · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Lietava (zeme) · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mežotne (zeme)
Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »
Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas. Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados. 1219.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Mežotnes aplenkumi (1219—1220) · Redzēt vairāk »
Mežotnes pagasts
Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »
Mežotnes pilskalns
Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Mežotnes pilskalns · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Nalsene · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Olaines novads
Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Olaines novads · Redzēt vairāk »
Ozolnieku novads
Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »
Piņķu draudzes novads
Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Piņķu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Salas draudzes novads
Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Salas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Sēlijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēlijas dalīšanas līgums
Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Sēlijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Silene (zeme)
Upīte (''Upita''). Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Silene (zeme) · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Upīte · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Upmales dalīšanas līgums
Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Upmales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Veršovijas bīskapija
Veršovijas bīskapija jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Veršovijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Viestards · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Zemgales bīskapi bija viduslaiku valdnieki Zemgales bīskapijā mūsdienu Zemgales un Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Zemgales bīskapi · Redzēt vairāk »
Zemgales dalīšanas līgums
Zemgales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Zemgales dalīšanas līgums ir 1254.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Zemgales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1251. gads
1251.
Jaunums!!: Zemgales bīskapija un 1251. gads · Redzēt vairāk »
