Satura rādītājs
17 attiecības: Asklēpiju dzimta, Auglis, Dienvidrietumāzija, Eiropa, Glikozīdi, Indaines, Kalcīts, Lakstaugs, Lapas, Latvija, Latvijas Sarkanā grāmata, Pļava, Sakne, Saknenis, Sēkla, Stumbrs, Zieds.
Asklēpiju dzimta
Asklēpiju dzimta (Asclepiadaceae) ir augu dzimta genciānu rindā, kurā ir galvenokārt tropu un subtropu joslā sastopami krūmi, puskrūmi un lakstaugi.
Skatīt Ārstniecības indaine un Asklēpiju dzimta
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Skatīt Ārstniecības indaine un Auglis
Dienvidrietumāzija
Dienvidrietumāzija Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa.
Skatīt Ārstniecības indaine un Dienvidrietumāzija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Ārstniecības indaine un Eiropa
Glikozīdi
Glikozīdi ir organiskas vielas, ko veido caur glikozīdisko saiti saistījušies monosaharīda vai oligosaharīda atlikumi — glikoni — un neogļhidrāta savienojumu atlikumi — aglikoni.
Skatīt Ārstniecības indaine un Glikozīdi
Indaines
Indaines ir augu ģints asklēpiju dzimtā.
Skatīt Ārstniecības indaine un Indaines
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Skatīt Ārstniecības indaine un Kalcīts
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Ārstniecības indaine un Lakstaugs
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Ārstniecības indaine un Lapas
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Ārstniecības indaine un Latvija
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Skatīt Ārstniecības indaine un Latvijas Sarkanā grāmata
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Skatīt Ārstniecības indaine un Pļava
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Ārstniecības indaine un Sakne
Saknenis
lotosa sakneņi (no kreisās uz labo). Saknenis ir horizontāli zemes virsmai pazemē augošs stumbrs, kas veido pazemes vasas pārveidni un nākamajā gadā dzen jaunus dzinumus, kamēr auga virszemes daļa ziemā iet bojā.
Skatīt Ārstniecības indaine un Saknenis
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Ārstniecības indaine un Sēkla
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Skatīt Ārstniecības indaine un Stumbrs
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Skatīt Ārstniecības indaine un Zieds
Zināms kā Vincetoxicum hirundinaria, Vincetoxicum officinale.