Ātrāk nekā pārlūku!
53 attiecības: Arhipelāgs, Augstais purvs, Austrumprūsija, Šlēsviga (pilsēta), Šlēsviga (zeme), Ķīle, Ķīles kanāls, Ķīles līcis, Baltijas jūra, Biosfēras rezervāts, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Dabas liegums, Dabas parks, Dāņi, Dānija, Dienvidslāvija, Eiropa, Elba, Fēmarna, Flensburga, Franku valsts, Frīzi, Hamburga, Hanzas savienība, Hedebija, Helgolande, Holšteina, Jitlande, Lībeka, Lībekas līcis, Līcis, Ledus laikmets, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mihaels fon der Heide, Nacionālais parks, Obodrīti, Oldenburga, Otrais pasaules karš, Pomerānija, Rietumvācija, Sakši, Suverēno valstu uzskaitījums, Turki, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, Vatu jūra, Vācija, Vācijas federālās zemes, Viborga, ..., Viduslaiki, Ziemeļjūra, Zilte. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Augstais purvs
Purva sfagnu veģetācija, Šumava Augstais purvs jeb sūnu purvs jeb oligotrofais purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Augstais purvs · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Šlēsviga (pilsēta)
Šlēsviga jeb Šlēzviga ir sena pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļdaļā pie Baltijas jūras Šlejas līča ieloka, izveidojusies netālu no vikingu Hedebijas pilsētas.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Šlēsviga (zeme)
Šlēsvigas ģerbonis. Starp Dāniju un Vāciju sadalītā Šlēsvigas zeme mūsdienu kartē. Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (zeme) · Redzēt vairāk »
Ķīle
Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ķīle · Redzēt vairāk »
Ķīles kanāls
Ķīles kanāls vai Ziemeļjūras—Baltijas jūras kanāls ir garš kuģojams saldūdens kanāls, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ķīles kanāls · Redzēt vairāk »
Ķīles līcis
Ķīles līcis plašs līcis Baltijas jūras rietumos, daļa no Beltu jūras.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ķīles līcis · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Biosfēras rezervāts
2007. gadā. Biosfēras rezervāts ir plaša teritorija, kurā atrodas starptautiskas nozīmes ainavas un ekosistēmas.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Biosfēras rezervāts · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Dabas liegums
Dabas liegums ir aizsargājama dabas teritorija.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dabas liegums · Redzēt vairāk »
Dabas parks
Dabas parks ir aizsargājamā dabas teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dabas parks · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dāņi · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dānija · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Eiropa · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Elba · Redzēt vairāk »
Fēmarna
Fēmarna ir Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas zemē ietilpstoša sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Fēmarna · Redzēt vairāk »
Flensburga
Flensburga (lejas sakšu: Flensborg, ziemeļfrīzu: Flansborj, dienvidjitlandiešu: Flensborre) ir neatkarīga pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Flensburga · Redzēt vairāk »
Franku valsts
Franku valsts, arī zināma kā Franku Karaliste, vēlāk Franku impērija, bija teritorija, kurā no vēlīnā antīkā laikmeta līdz viduslaiku sākuma periodam dzīvoja un valdīja franki.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Franku valsts · Redzēt vairāk »
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Frīzi · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hamburga · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Hedebija
Hedebijas plāns ar apjozošo aizsargvalni. Ar brūnu iezīmētas izrakumu vietas. Hedebija ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hedebija · Redzēt vairāk »
Helgolande
Helgolande ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni no kontinenta krasta.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Helgolande · Redzēt vairāk »
Holšteina
Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Holšteina · Redzēt vairāk »
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Jitlande · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Lībeka · Redzēt vairāk »
Lībekas līcis
Lībekas līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Mēklenburgas līča.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Lībekas līcis · Redzēt vairāk »
Līcis
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Līcis · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Mihaels fon der Heide
Mihaels fon der Heide (Michael von der Heide; dzimis Omdenē, Šveicē) ir šveiciešu popmūziķis, dziedātājs un aktieris.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Mihaels fon der Heide · Redzēt vairāk »
Nacionālais parks
Morēnas ezers Banfa nacionālajā parkā, Kanāda Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Obodrīti
Vendu krusta kara (1147-1164). Obodrīti jeb abotrīti bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Obodrīti · Redzēt vairāk »
Oldenburga
Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Oldenburga · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Sakši · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Turki · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un UNESCO Pasaules mantojuma objekts · Redzēt vairāk »
Vatu jūra
Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vatu jūra · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Viborga · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Zilte
Zilte (frīzu: Söl) ir lielākā Vācijas sala Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Zilte · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Šlezviga, Šlezviga Holšteina, Šlezviga-Holšteina, Šlēsviga - Holšteina, Šlēzviga - Holšteina, Šlēzviga-Holšteina.
