Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Auzas, Baroks, Bukaiši, Daugava, Gdaņska, Inflantijas vaivadija, Jans II Kazimirs Vāsa, Jēkabs Ketlers, Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Johans Valentīns Mēders, Karalis, Kņazs, Komponists, Kristīne I Vāsa, Kuldīga, Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kvieši, Latgale, Latvieši, Latviešu mitoloģija, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas vēsture, Liepāja, Lietuva, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Luterisms, Mieži, Ozolmuiža (Elejas pagasts), Pauls Einhorns, Piltenes apgabals, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas Doms, Rīgas pils, Rudzi, Sēlija, Sesava, Suntaži, Tartu, Vācbaltieši, Vidzeme, Zemgale, Zviedru Vidzeme, 1. aprīlis, 10. februāris, 10. jūnijs, ..., 11. jūlijs, 13. aprīlis, 1580. gads, 1649. gads, 1719. gads, 19. janvāris, 20. maijs, 23. februāris, 3. maijs, 9. oktobris. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Augstkalne (Augstkalnes pagasts)
Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Augstkalne (Augstkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Auzas · Redzēt vairāk »
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Baroks · Redzēt vairāk »
Bukaiši
Bukaiši ir ciems Latvijā, Dobeles novada Bukaišu pagasta centrs pie Tērvetes upes un autoceļu V1108 (Bukaiši—Lāči) un V1106 (Augstkalne—Bēne) krustojumā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Bukaiši · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Daugava · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jans II Kazimirs Vāsa
Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca (2003). Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākā Jelgavas baznīca.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Johans Valentīns Mēders
Johans Valentīns Mēders (dzimis, miris 1719. gada jūlijā) bija baroka laika vācu komponists, ērģelnieks un dziedātājs, kurš daļu no mūža pavadījis Rīgā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Johans Valentīns Mēders · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Komponists
Franču komponists Luiss Nikolass Klerambolts. Komponists ir persona, kas veido (komponē) mūzikas skaņdarbus, ko vēlāk izpilda mūziķi.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Komponists · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Kvieši · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Mieži · Redzēt vairāk »
Ozolmuiža (Elejas pagasts)
Ozolmuiža ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Ozolmuiža (Elejas pagasts) · Redzēt vairāk »
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Rudzi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sesava
Sesava agrak Lakājas ir ciems Jelgavas novada Sesavas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Sesava · Redzēt vairāk »
Suntaži
Suntaži ir ciems Ogres novadā, Suntažu pagasta centrs.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Suntaži · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Tartu · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1. aprīlis
1.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 1. aprīlis · Redzēt vairāk »
10. februāris
10.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 10. februāris · Redzēt vairāk »
10. jūnijs
10.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 10. jūnijs · Redzēt vairāk »
11. jūlijs
11.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 11. jūlijs · Redzēt vairāk »
13. aprīlis
13.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 13. aprīlis · Redzēt vairāk »
1580. gads
1580.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 1580. gads · Redzēt vairāk »
1649. gads
1649.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 1649. gads · Redzēt vairāk »
1719. gads
1719.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 1719. gads · Redzēt vairāk »
19. janvāris
19.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 19. janvāris · Redzēt vairāk »
20. maijs
20.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 20. maijs · Redzēt vairāk »
23. februāris
23.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 23. februāris · Redzēt vairāk »
3. maijs
3.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 3. maijs · Redzēt vairāk »
9. oktobris
9.
Jaunums!!: 1649. gads Latvijā un 9. oktobris · Redzēt vairāk »
