Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1M

Indekss 1M

1M bija PSRS starpplanētu zonžu projekts 1959.-1960.

29 attiecības: Akumulatoru baterija, Baikonuras kosmodroms, Eipatorija, Izpletnis, Kosmiskais aparāts, Krima, Luna-1, Luna-2, Marss (planēta), Mēness, Nesējraķete, Nolaižamais aparāts, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, R-7 (raķete), RKK Energija, Saule, Saules baterija, Sergejs Koroļovs, Sibīrija, Slāpekļskābe, Starpkontinentālā ballistiskā raķete, Starpplanētu zonde, Venera (planēta), Zeme, 1959. gads, 1960. gads, 1961. gads, 1M Nr.1.

Akumulatoru baterija

Akumulatoru baterija ir baterijas tips, kuru ir iespējams atkārtoti uzlādēt.

Jaunums!!: 1M un Akumulatoru baterija · Redzēt vairāk »

Baikonuras kosmodroms

Baikonuras kosmodroms ir kosmodroms Kazahstānas teritorijā, kuru izmanto Krievija nesējraķešu palaišanai.

Jaunums!!: 1M un Baikonuras kosmodroms · Redzēt vairāk »

Eipatorija

Eipatorija vai Kezleva (— ‘avots’) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas rietumos Melnās jūras krastā pie Kalamitas līča.

Jaunums!!: 1M un Eipatorija · Redzēt vairāk »

Izpletnis

ASV desantnieks ar ''MC1-1C'' sērijas apaļo izpletni Izpletnis ir līdzeklis, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju.

Jaunums!!: 1M un Izpletnis · Redzēt vairāk »

Kosmiskais aparāts

Kosmiskais aparāts (KA) ir pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem, kā arī transportlīdzeklis, kas to nogādā orbītā.

Jaunums!!: 1M un Kosmiskais aparāts · Redzēt vairāk »

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Jaunums!!: 1M un Krima · Redzēt vairāk »

Luna-1

Luna-1 (— "Mēness-1"), tajā laikā zināma ar nosaukumu Mečta (Мечта — "Sapnis"), bija pirmais kosmiskais aparāts, kas sasniedzis Mēness tuvumu.

Jaunums!!: 1M un Luna-1 · Redzēt vairāk »

Luna-2

Luna-2 (— "Mēness-2") bija pirmais kosmiskais aparāts, kas sasniedzis Mēness virsmu, otrā PSRS ''Luna'' programmas automātiskā starpplanētu stacija, kas veiksmīgi palaista.

Jaunums!!: 1M un Luna-2 · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: 1M un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: 1M un Mēness · Redzēt vairāk »

Nesējraķete

Nesējraķete — kosmiskais nesējs, raķete, kuru izmanto kā transportlīdzekli kosmisko lidaparātu ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.

Jaunums!!: 1M un Nesējraķete · Redzēt vairāk »

Nolaižamais aparāts

''Surveyor 3'' uz Mēness Nolaižamais aparāts — kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: 1M un Nolaižamais aparāts · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 1M un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Jaunums!!: 1M un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

R-7 (raķete)

R-7 bija pirmā pasaulē starpkontinentālā ballistiskā raķete (SKBR), kuru izstrādāja PSRS 1950. gados.

Jaunums!!: 1M un R-7 (raķete) · Redzēt vairāk »

RKK Energija

RKK Eņergija, pilns nosaukums S. P. Koroļova vārdā nosauktā Raķešu kosmiskā korporācija "Eņergija" ir kosmiskās tehnikas ražotājs Krievijā.

Jaunums!!: 1M un RKK Energija · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: 1M un Saule · Redzēt vairāk »

Saules baterija

Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.

Jaunums!!: 1M un Saules baterija · Redzēt vairāk »

Sergejs Koroļovs

Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; dzimis Žitomirā, tagad Ukrainā, miris Maskavā, Krievijā) bija padomju raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors.

Jaunums!!: 1M un Sergejs Koroļovs · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: 1M un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: 1M un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Starpkontinentālā ballistiskā raķete

Starpkontinentālā ballistiskā raķete jeb SKBR (jeb ICBM) ir tālas darbības (vairāk nekā 5500 km) ballistiskā raķete.

Jaunums!!: 1M un Starpkontinentālā ballistiskā raķete · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Jaunums!!: 1M un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: 1M un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: 1M un Zeme · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 1M un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 1M un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 1M un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1M Nr.1

1M, sērijas numurs 1, bija kosmiskais aparāts projekta 1M ietvaros - PSRS pirmais (neveiksmīgs) mēģinājums 1960.

Jaunums!!: 1M un 1M Nr.1 · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »