Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

6. maijs

Indekss 6. maijs

6.

110 attiecības: Akils Dzavata, Alberto Askari, Aleksandrs fon Humbolts, Aleksandrs Skvorcovs, Amerikas pilsoņu karš, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Krastiņš, Anglija, Apvienotā Karaliste, Arnolds Hofmanis, Šarls Frederiks Petī, Ņūdžersija, Ārkanzasa, Dani Alviss, Džons Montgomerijs, Džordžs Klūnijs, Džordžs V, Dirižablis, Dzelzceļš, Eduards VII, Eifeļa tornis, Ernsts Ludvigs Kirhners, Francija, Garais gads, Gerds Kanters, Gregora kalendārs, Harri Martinsons, Heinrihs II Svētais, Helēna Veigele, Henrijs Deivids Toro, Inocents X, Jānis Kurelis, Kriss Pols, Lamanša tunelis, Lučians Blaga, Marcels II, Marlēna Dītriha, Martins Brodērs, Mihails Mjasņikovičs, Moriss Meterlinks, Nikolā Sarkozī, Norvēģija, Oļegs Maļuhins, Orsons Velss, Otrais pasaules karš, Parīze, Rīta Līsa Roponena, Roberts Pīrijs, Teodors fon Kārmāns, Tonijs Blērs, ..., Vācija, Vladimirs Siņicins, Zigmunds Freids, 1024. gads, 1501. gads, 1555. gads, 1574. gads, 1655. gads, 1769. gads, 1817. gads, 1841. gads, 1856. gads, 1857. gads, 1859. gads, 1861. gads, 1862. gads, 1880. gads, 1881. gads, 1882. gads, 1889. gads, 1895. gads, 1900. gads, 1901. gads, 1904. gads, 1910. gads, 1915. gads, 1916. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1937. gads, 1938. gads, 1939. gads, 1945. gads, 1947. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1951. gads, 1952. gads, 1953. gads, 1954. gads, 1955. gads, 1961. gads, 1963. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1978. gads, 1979. gads, 1983. gads, 1985. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 2006. gads, 2007. gads, 2008. gads, 972. gads. Izvērst indekss (60 vairāk) »

Akils Dzavata

Akils Dzavata Akils Dzavata (Achille Zavatta; —) bija franču klauns, mākslinieks un cirka operators.

Jaunums!!: 6. maijs un Akils Dzavata · Redzēt vairāk »

Alberto Askari

Alberto Askari (—) bija itāļu autobraucējs, pazīstams kā divkārtējs Formula 1 čempions.

Jaunums!!: 6. maijs un Alberto Askari · Redzēt vairāk »

Aleksandrs fon Humbolts

Aleksandrs fon Humbolts (Friedrich Wilhelm Heinrich Alexander Freiherr von Humboldt; dzimis, miris) bija vācu dabas pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfijas kā mūsdienīgas zinātnes pamatlicējs.

Jaunums!!: 6. maijs un Aleksandrs fon Humbolts · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Skvorcovs

Aleksandrs Skvorcovs (Александр Александрович Скворцов, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, lidotājs, pulkvedis rezervē.

Jaunums!!: 6. maijs un Aleksandrs Skvorcovs · Redzēt vairāk »

Amerikas pilsoņu karš

Amerikas pilsoņu karš bija pilsoņu karš, kas norisinājās no 1861. līdz 1865. gadam starp Amerikas Savienotajām Valstīm un vienpadsmit Amerikas Valstu Konfederācijas štatiem, kas bija atšķēlušies no pārējās Savienības un izveidojuši jaunu valsti ar prezidentu Džefersonu Deivisu (Jefferson Davis) priekšgalā.

Jaunums!!: 6. maijs un Amerikas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 6. maijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastiņš

Andrejs Krastiņš (—) bija latviešu politiķis un jurists, Latvijas iekšlietu un aizsardzības ministrs.

Jaunums!!: 6. maijs un Andrejs Krastiņš · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 6. maijs un Anglija · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 6. maijs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Arnolds Hofmanis

thumb Arnolds Hofmanis (dzimis Zaļenieku pagasta "Kalnu Micaišu" mājās; miris Tukumā) bija Latvijas Brīvības cīņu pēdējais dalībnieks.

Jaunums!!: 6. maijs un Arnolds Hofmanis · Redzēt vairāk »

Šarls Frederiks Petī

Šarls Frederiks Petī (dzimis, miris) bija franču loka šāvējs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 6. maijs un Šarls Frederiks Petī · Redzēt vairāk »

Ņūdžersija

Ņūdžersija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas ASV Vidusatlantijas un Ziemeļaustrumu reģionos.

Jaunums!!: 6. maijs un Ņūdžersija · Redzēt vairāk »

Ārkanzasa

Ārkanzasa ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Dienvidu reģionā.

Jaunums!!: 6. maijs un Ārkanzasa · Redzēt vairāk »

Dani Alviss

Daniēls Alviss da Silva (dzimis Žuazeiru, Baijā, Brazīlijā), plašāk zināms kā Dani Alviss, ir profesionāls Brazīlijas futbolists, spēlē labās malas aizsarga pozīcijā, Brazīlijas izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 6. maijs un Dani Alviss · Redzēt vairāk »

Džons Montgomerijs

Džonatans Railijs "Džons" Montgomerijs (dzimis Raselā, Manitobas provincē, Kanādā) ir Kanādas skeletonists, 2010. gada Vankūveras Olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: 6. maijs un Džons Montgomerijs · Redzēt vairāk »

Džordžs Klūnijs

Džordžs Timotijs Klūnijs (dzimis Leksingtonā, Kentuki štatā, ASV) ir amerikāņu aktieris, filmu režisors, producents un scenārists.

Jaunums!!: 6. maijs un Džordžs Klūnijs · Redzēt vairāk »

Džordžs V

Džordžs V var būt.

Jaunums!!: 6. maijs un Džordžs V · Redzēt vairāk »

Dirižablis

Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas (tolaik Pletenberga ielas elementārskolas) ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu dirižabli (1917). Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).

Jaunums!!: 6. maijs un Dirižablis · Redzēt vairāk »

Dzelzceļš

Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Dzelzceļš ir virszemes transporta veids, kas paredzēts pasažieru un kravu pārvadāšanai.

Jaunums!!: 6. maijs un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »

Eduards VII

Eduards VII (Albert Edward of Saxe-Coburg-Gotha, dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes un britu domīniju karalis, kā arī Indijas imperators.

Jaunums!!: 6. maijs un Eduards VII · Redzēt vairāk »

Eifeļa tornis

thumbnail Eifeļa tornis ir tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu.

Jaunums!!: 6. maijs un Eifeļa tornis · Redzēt vairāk »

Ernsts Ludvigs Kirhners

Ernsts Ludvigs Kirhners (dzimis, miris) bija vācu/šveiciešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: 6. maijs un Ernsts Ludvigs Kirhners · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 6. maijs un Francija · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 6. maijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gerds Kanters

Gerds Kanters (dzimis Tallinā) ir igauņu vieglatlēts, startē diska mešanas sacensībās.

Jaunums!!: 6. maijs un Gerds Kanters · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 6. maijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Harri Martinsons

Harri Matinsons (dzimis, miris) bija zviedru modernisma dzejnieks un prozaiķis, 1974.

Jaunums!!: 6. maijs un Harri Martinsons · Redzēt vairāk »

Heinrihs II Svētais

Impērija ap 1000. gadu, ar pakļautajām Bohēmijas un Polijas zemēm austrumos. Imperatora un viņa sievas kapavieta Heinrihs II Svētais (dzimis, miris) pēdējais Otonu dinastijas Svētās Romas impērijas valdnieks, Romiešu karalis no 1002.

Jaunums!!: 6. maijs un Heinrihs II Svētais · Redzēt vairāk »

Helēna Veigele

Helēna Veigele (dzimusi, mirusi) bija Vīnes ebreju izcelsmes vācu aktrise un teātra darbiniece.

Jaunums!!: 6. maijs un Helēna Veigele · Redzēt vairāk »

Henrijs Deivids Toro

Henrijs Deivids Toro (dzimis, miris) bija amerikāņu autors, dzejnieks, filozofs, dabaszinātnieks, vēsturnieks.

Jaunums!!: 6. maijs un Henrijs Deivids Toro · Redzēt vairāk »

Inocents X

Pāvests Inocents X (dzimis, miris), īstajā vārdā Džovanni Batista Pamfili (Giovanni Battista Pamphilj), bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.

Jaunums!!: 6. maijs un Inocents X · Redzēt vairāk »

Jānis Kurelis

Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 6. maijs un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »

Kriss Pols

Kristofers Emanuels Pols (dzimis Vinstonseilemā, Ziemeļkarolīnas štatā, ASV) ir amerikāņu basketbolists, spēlē saspēles vadītāja pozīcijā.

Jaunums!!: 6. maijs un Kriss Pols · Redzēt vairāk »

Lamanša tunelis

Lamanša tunelis jeb Eirotunelis ir 50,5 km garš dzelzceļa tunelis zem Lamanša jūras šauruma.

Jaunums!!: 6. maijs un Lamanša tunelis · Redzēt vairāk »

Lučians Blaga

Lučians Blaga (dzimis, miris) bija rumāņu filozofs, dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks un diplomāts, viena redzamākajām 20.

Jaunums!!: 6. maijs un Lučians Blaga · Redzēt vairāk »

Marcels II

Marcels II (dzimis; pilsoniskais vārds — Marčello Červini delji Spanoki (Marcello Cervini degli Spannochi), miris) bija Romas pāvests 22 dienas, no 1555.

Jaunums!!: 6. maijs un Marcels II · Redzēt vairāk »

Marlēna Dītriha

Marija Magdalēna "Marlēna" Dītriha (dzimusi, mirusi) bija vācu kinoaktrise un dziedātāja, pirmā aktrise no Vācijas, kas guvusi panākumus Holivudā.

Jaunums!!: 6. maijs un Marlēna Dītriha · Redzēt vairāk »

Martins Brodērs

Martins Pjērs Brodērs (dzimis Monreālā, Kvebekā, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, vārtsargs.

Jaunums!!: 6. maijs un Martins Brodērs · Redzēt vairāk »

Mihails Mjasņikovičs

Mihails Mjasņikovičs (dzimis) ir Baltkrievijas politiķis.

Jaunums!!: 6. maijs un Mihails Mjasņikovičs · Redzēt vairāk »

Moriss Meterlinks

Moriss Meterlinks (Maurice Maeterlinck; dzimis, miris) bija beļģu dramaturgs, dzejnieks un esejists.

Jaunums!!: 6. maijs un Moriss Meterlinks · Redzēt vairāk »

Nikolā Sarkozī

Nikolā Sarkozī (dzimis Parīzē, Francijā) ir ungāru/franču/ebreju izcelsmes Francijas politiķis, bijušais Francijas prezidents.

Jaunums!!: 6. maijs un Nikolā Sarkozī · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: 6. maijs un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Oļegs Maļuhins

Oļegs Maļuhins (dzimis Daugavpilī) ir krievu tautības bijušais Latvijas biatlonists un distanču slēpotājs, pēc sportista karjeras beigām — biatlona treneris.

Jaunums!!: 6. maijs un Oļegs Maļuhins · Redzēt vairāk »

Orsons Velss

Džordžs Orsons Velss (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris, kinorežisors, rakstnieks, producents.

Jaunums!!: 6. maijs un Orsons Velss · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: 6. maijs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: 6. maijs un Parīze · Redzēt vairāk »

Rīta Līsa Roponena

Rīta Līsa Roponena (dzimusi) ir Somijas distanču slēpotāja.

Jaunums!!: 6. maijs un Rīta Līsa Roponena · Redzēt vairāk »

Roberts Pīrijs

Roberts Edvīns Pīrijs (dzimis Kresonā, Pensilvānijas štatā, miris Vašingtonā) bija amerikāņu polārpētnieks, viens no ievērojamākajiem Arktikas atklājējiem, parasti tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas sasniedzis Ziemeļpolu.

Jaunums!!: 6. maijs un Roberts Pīrijs · Redzēt vairāk »

Teodors fon Kārmāns

Teodors fon Kārmāns (—) bija ebreju izcelsmes Austroungārijā dzimis amerikāņu inženieris un fiziķis, kura darbība vairāk pazīstama aeronautikas un kosmonautikas jomā.

Jaunums!!: 6. maijs un Teodors fon Kārmāns · Redzēt vairāk »

Tonijs Blērs

Entonijs Čārlzs Lintons "Tonijs" Blērs (dzimis) bija Lielbritānijas premjerministrs no 1997.

Jaunums!!: 6. maijs un Tonijs Blērs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 6. maijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vladimirs Siņicins

Vladimirs Siņicins ((Владимир Борисович Синицын); dzimis) ir sporta komentētājs, bijušais snūkera spēlētājs, starptautiskās kategorijas tiesnesis.

Jaunums!!: 6. maijs un Vladimirs Siņicins · Redzēt vairāk »

Zigmunds Freids

Zigmunds Freids (dzimis, miris), pilnajā vārdā Zigismunds Šlomo Freids (Sigismund Schlomo Freud), bija ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs.

Jaunums!!: 6. maijs un Zigmunds Freids · Redzēt vairāk »

1024. gads

1024.

Jaunums!!: 6. maijs un 1024. gads · Redzēt vairāk »

1501. gads

1501.

Jaunums!!: 6. maijs un 1501. gads · Redzēt vairāk »

1555. gads

1555.

Jaunums!!: 6. maijs un 1555. gads · Redzēt vairāk »

1574. gads

1574.

Jaunums!!: 6. maijs un 1574. gads · Redzēt vairāk »

1655. gads

1655.

Jaunums!!: 6. maijs un 1655. gads · Redzēt vairāk »

1769. gads

1769.

Jaunums!!: 6. maijs un 1769. gads · Redzēt vairāk »

1817. gads

1817.

Jaunums!!: 6. maijs un 1817. gads · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: 6. maijs un 1841. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: 6. maijs un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: 6. maijs un 1857. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 6. maijs un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 6. maijs un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1862. gads

1862.

Jaunums!!: 6. maijs un 1862. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: 6. maijs un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 6. maijs un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 6. maijs un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 6. maijs un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 6. maijs un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 6. maijs un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: 6. maijs un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 6. maijs un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 6. maijs un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: 6. maijs un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 6. maijs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 6. maijs un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 6. maijs un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 6. maijs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 6. maijs un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 6. maijs un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 6. maijs un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 6. maijs un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 6. maijs un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 6. maijs un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 6. maijs un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 6. maijs un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 6. maijs un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 6. maijs un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 6. maijs un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 6. maijs un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 6. maijs un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 6. maijs un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 6. maijs un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 6. maijs un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 6. maijs un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 6. maijs un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 6. maijs un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 6. maijs un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 6. maijs un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 6. maijs un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 6. maijs un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 6. maijs un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 6. maijs un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 6. maijs un 1994. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 6. maijs un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 6. maijs un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: 6. maijs un 2008. gads · Redzēt vairāk »

972. gads

972.

Jaunums!!: 6. maijs un 972. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »