Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Augšdaugavas novads, Šēnheidas muiža, Daugava, Daugavpils draudzes novads, Daugavpils komturi, Demenes pagasts, Ebreji, Ilūkstes apriņķis, Ilgas muiža, Jaunbornes muiža, Kaplavas pagasts, Katoļticība, Krāslavas novads, Krievi, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lasenbekas muiža, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Lielbornes muiža, Livonijas ordenis, Luterisms, Muiža, Pareizticība, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polijas—Lietuvas ūnija, Sēlija, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Skrudalienas pagasts, Sloboda, Vācbaltieši, Vecsalienas muiža, Vecticība.
Augšdaugavas novads
Augšdaugavas novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Augšdaugavas novads · Redzēt vairāk »
Šēnheidas muiža
Šēnheidas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Šēnheidas muižas kungu māja 21. gadsimta sākumā. Šēnheidas muižas, arī Šengeidas muižas, kungu māja atrodas Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Šengeidā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Šēnheidas muiža · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavpils draudzes novads
Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Daugavpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Demenes pagasts
Demenes pagasts ir Augšdaugavas novada teritoriāla vienība, kura atrodas Augšzemes daļā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Demenes pagasts · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Ebreji · Redzēt vairāk »
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »
Ilgas muiža
Ilgas muižas kungu māja 20. gadsimt sākumā. Ilgas muižas kungu māja atrodas Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Ilgā, netālu no Baltkrievijas robežas.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Ilgas muiža · Redzēt vairāk »
Jaunbornes muiža
Jaunbornes muižas kungu māja 1927. gadā Jaunbornes muižas kungu māja atrodas Augšdaugavas novada Salienas pagasta Jaunbornē.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Jaunbornes muiža · Redzēt vairāk »
Kaplavas pagasts
Kaplavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, pie Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Kaplavas pagasts · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Krāslavas novads
Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Krāslavas novads · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lasenbekas muiža
Lasenbekas muižas kungu māja (1927). Lasenbekas muižas, arī Lasenbergas, Lašupes muižas, kungu māja atradās Lašupītes krastā Augšdaugavas novada Tabores pagastā, Lasenbergā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Lasenbekas muiža · Redzēt vairāk »
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs · Redzēt vairāk »
Lielbornes muiža
Lielbornes muižas kungu māja Daugavas stāvkrastā (V.Štafenhāgens, 1866). Mūsdienās saglabājusies vecā daļa (pa kreisi) Lielbornes muižas kungu māja atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Augšdaugavas novada Salienas pagasta Lielbornē.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Lielbornes muiža · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Luterisms · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Muiža · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Skrudalienas pagasts
Skrudalienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Skrudalienas pagasts · Redzēt vairāk »
Sloboda
Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Sloboda · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vecsalienas muiža
Vecsalienas muižas (Červonkas) kungu māja (1927) Vecsalienas muižas jeb Červonkas (arī Červonkas pils, Červonkas muiža) kungu māja atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta Červonkā.
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Vecsalienas muiža · Redzēt vairāk »
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Jaunums!!: Aizlauces draudzes novads un Vecticība · Redzēt vairāk »
