24 attiecības: Anglija, Augi, Ģeoloģiskā epoha, Ģeosinklināles, Baltijas valstis, Baltika (kontinents), Devons, Fosilijas, Himalaji, Ieži, Jūra, Karbonāti, Kordiljeri, Latvija, Nodalījums (botānika), Ordoviks, Silūrs, Stratigrāfija, Urāli, Velsa, Zemes garoza, Ziemeļamerika, Ziemeļeiropa, Zivis.
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Apakšdevons un Anglija · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Apakšdevons un Augi · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā epoha
Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.
Jaunums!!: Apakšdevons un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »
Ģeosinklināles
Ģeosinklināles attīstības stadijas. 1) šaura jūra pie platformas, 2) sedimentācijas etaps, 3) oroģenētiskais etaps Ģeosinklināles ir dziļas garenas ieplakas starp kontinentālajām platformām, un to garums daudzkārt pārsniedz platumu.
Jaunums!!: Apakšdevons un Ģeosinklināles · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Apakšdevons un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Jaunums!!: Apakšdevons un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Apakšdevons un Devons · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Apakšdevons un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Jaunums!!: Apakšdevons un Himalaji · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Apakšdevons un Ieži · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Apakšdevons un Jūra · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Apakšdevons un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kordiljeri
Kordiljeri no kosmosa Kordiljeri ir garākā kalnu sistēma pasaulē, kas stiepjas no 66° ziemeļu platuma Aļaskā līdz 56° dienvidu platumam Ugunszemē vairāk kā kilometru garumā.
Jaunums!!: Apakšdevons un Kordiljeri · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Apakšdevons un Latvija · Redzēt vairāk »
Nodalījums (botānika)
Nodalījums ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība, kuru lieto botānikā, savukārt zooloģijā šai vienībai atbilst tips.
Jaunums!!: Apakšdevons un Nodalījums (botānika) · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Apakšdevons un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Apakšdevons un Silūrs · Redzēt vairāk »
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Jaunums!!: Apakšdevons un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Apakšdevons un Urāli · Redzēt vairāk »
Velsa
Velsa ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Apakšdevons un Velsa · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Apakšdevons un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Apakšdevons un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Apakšdevons un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Apakšdevons un Zivis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Agrais devons, Apakšējais devons.