Satura rādītājs
65 attiecības: Aizsargu Nopelnu krusts, Arvīds Krīpens, Ļida, Bermontiāde, Cēsis, Galīcija, Gulags, Jaunjelgava, Kalvene, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kārlis Dzenītis-Zeniņš, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Kurzemes cietoksnis, Latgale, Latgales atbrīvošana, Latvieši, Latviešu leģions, Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas okupācija (1940), Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Lāčplēša Kara ordenis, Novosokoļņiki, Orānienburga, Ostrova (Krievija), Otrais pasaules karš, Padomju Latvijas armija, Paplaka, Pirmais pasaules karš, Pulkvedis, Rūdolfs Bangerskis, Rīga, Skrunda, Sloka (Jūrmala), Staiceles pagasts, Staraja Ladoga, Tallina, Trešais reihs, Triju Zvaigžņu ordenis, Valmieras apriņķis, Valmieras Valsts ģimnāzija, Ventspils, Vidzemes guberņa, Viestura ordenis, Vilis Janums, Voldemārs Skaistlauks, Voldemārs Veiss, ... Izvērst indekss (15 vairāk) »
Aizsargu Nopelnu krusts
aizsargu ''Nopelnu krusts'' aizsargu ''Nopelnu krusta'' lentīte. Aizsargu Nopelnu krusts bija Latvijas aizsargu organizācijas augstākā goda zīme no 1927.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Aizsargu Nopelnu krusts
Arvīds Krīpens
Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Arvīds Krīpens
Ļida
Ļida ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Ļida
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Bermontiāde
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Cēsis
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Galīcija
Gulags
Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Gulags
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Jaunjelgava
Kalvene
Kalvene (agrāk Tāšu Padure) ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Kalvene
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kārlis Dzenītis-Zeniņš
Kārlis Dzenītis-Zeniņš (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Kārlis Dzenītis-Zeniņš
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Krievijas PFSR
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Kurzemes cietoksnis
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latgale
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latgales atbrīvošana
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latvieši
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latviešu leģions
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Lāčplēša Kara ordenis
Novosokoļņiki
Novosokoļņiki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Novosokoļņiku rajona centrs.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Novosokoļņiki
Orānienburga
Orānienburga ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Oberhāfeles apriņķa centrs, 35 kilometrus uz ziemeļiem no Berlīnes pie Hāfeles upes.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Orānienburga
Ostrova (Krievija)
Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Ostrova (Krievija)
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Otrais pasaules karš
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Padomju Latvijas armija
Paplaka
Paplaka ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta centrs autoceļu V1208 (Bunka — Paplaka — Mazkalēti) un V1210/V1201 (Priekule — Paplaka — Virga) krustojumā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Paplaka
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Pirmais pasaules karš
Pulkvedis
Jukums Vācietis Krievijas Impērijas armijas pulkveža tērpā Pulkvedis ir viena no vecāko virsnieku dienesta pakāpēm daudzu valstu bruņoto spēku sauszemes un gaisa spēkos, kā arī militarizētajās valsts institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Pulkvedis
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Rūdolfs Bangerskis
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Rīga
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Skrunda
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Sloka (Jūrmala)
Staiceles pagasts
Staiceles pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Igaunijas pierobežā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Staiceles pagasts
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Staraja Ladoga
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Tallina
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Trešais reihs
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Triju Zvaigžņu ordenis
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Valmieras apriņķis
Valmieras Valsts ģimnāzija
Valmieras Valsts ģimnāzija ir vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Valmierā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Valmieras Valsts ģimnāzija
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Ventspils
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Vidzemes guberņa
Viestura ordenis
150px Viestura ordenis ir Latvijas valsts militārs ordenis no 1938.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Viestura ordenis
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Vilis Janums
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Veiss
Voldemārs Veiss (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Voldemārs Veiss
Vorkutlags
Piemineklis 1953. gada 1. augustā nošautajiem 11 lietuviešiem (1994) Piemineklis bojā gājušajiem igauņiem Piemineklis bojā gājušajiem vācu karagūstekņiem (1995) Vorkutlags jeb Vorkutas labošanas darbu nometne bija viena no lielākajām Gulaga soda nometnēm (1938-1960) tagadējās Krievijas Federācijas Komi Republikas ziemeļos, kur ieslodzītajiem lika strādāt akmeņogļu raktuvēs un būvēt dzelzceļus.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Vorkutlags
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un Zemgale
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 1. latviešu atsevišķais bataljons
1. Liepājas kājnieku pulks
1.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 1. Liepājas kājnieku pulks
15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks
15.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks
15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)
15.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
2. Ventspils kājnieku pulks
2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 2. Ventspils kājnieku pulks
24. Latvijas strēlnieku korpuss
Latvijas PSR "Tautas armijas" karavīru parāde pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā. Iespējams - karavīru rokās ieliktais plakāts ir fotomontāža. 24.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 24. Latvijas strēlnieku korpuss
3. Jelgavas kājnieku pulks
3. Jelgavas kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 3. Jelgavas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 3. Jelgavas kājnieku pulka kazarmas Dambja ielā (pirms 1936). 3.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 3. Jelgavas kājnieku pulks
3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks
3.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks
32. ieroču SS grenadieru pulks
32.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 32. ieroču SS grenadieru pulks
33. ieroču SS grenadieru pulks
33.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 33. ieroču SS grenadieru pulks
34. ieroču SS grenadieru pulks
34.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 34. ieroču SS grenadieru pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga.
Skatīt Augusts Apsītis-Apse un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
Zināms kā Apsītis-Apse.