Satura rādītājs
23 attiecības: Baltisms, Dņepras balti, Hipatija hronika, Jurijs Dolgorukijs, Kalugas apgabals, Kijivas lielkņazi, Krievu valoda, Kriviči, Laurentija hronika, Mariešu valoda, Maskava (upe), Maskavas apgabals, Maskavas lielkņazi, Mordviešu valodas, Oka, Smoļenskas apgabals, Tveras apgabals, Versts, Vjatiči, Volga, 1038. gads, 1147. gads, 1248. gads.
Baltisms
Baltisms ir aizguvums no baltu valodas kādā citā valodā.
Skatīt Austrumgalindi un Baltisms
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Skatīt Austrumgalindi un Dņepras balti
Hipatija hronika
Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.
Skatīt Austrumgalindi un Hipatija hronika
Jurijs Dolgorukijs
Jurijs Dolgorukijs (dzimis ap 1099. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1149.
Skatīt Austrumgalindi un Jurijs Dolgorukijs
Kalugas apgabals
Kalugas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Skatīt Austrumgalindi un Kalugas apgabals
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Austrumgalindi un Kijivas lielkņazi
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Austrumgalindi un Krievu valoda
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Austrumgalindi un Kriviči
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Skatīt Austrumgalindi un Laurentija hronika
Mariešu valoda
Mariešu valoda ir Volgas somu valodām piederoša valoda.
Skatīt Austrumgalindi un Mariešu valoda
Maskava (upe)
Maskava ir upe Krievijas rietumos.
Skatīt Austrumgalindi un Maskava (upe)
Maskavas apgabals
Maskavas apgabals ir Krievijas federācijas subjekts tās Eiropas daļas centrā.
Skatīt Austrumgalindi un Maskavas apgabals
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Skatīt Austrumgalindi un Maskavas lielkņazi
Mordviešu valodas
Mordviešu valodas ir divas valodas, kas agrākos laikos klasificēta kā vienota valoda ar diviem literāriem standartiem, tomēr pēdējā laikā tiek šķirtas divas patstāvīgas valodas: erzju valoda un mokšu valoda.
Skatīt Austrumgalindi un Mordviešu valodas
Oka
Oka ir upe Krievijas Eiropas daļā, lielākā no Volgas labā krasta pietekām.
Skatīt Austrumgalindi un Oka
Smoļenskas apgabals
Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Austrumgalindi un Smoļenskas apgabals
Tveras apgabals
Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.
Skatīt Austrumgalindi un Tveras apgabals
Versts
Verstu stabs. Versts ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilst 500 asīm jeb 1500 aršīnām.
Skatīt Austrumgalindi un Versts
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Skatīt Austrumgalindi un Vjatiči
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Skatīt Austrumgalindi un Volga
1038. gads
1038.
Skatīt Austrumgalindi un 1038. gads
1147. gads
1147.
Skatīt Austrumgalindi un 1147. gads
1248. gads
1248.
Skatīt Austrumgalindi un 1248. gads
Zināms kā Goļadi.