Satura rādītājs
27 attiecības: Adenozīntrifosforskābe, Audi, Aukstasiņu dzīvnieks, Šūna, Šūnas membrāna, Ķīmiskā saite, Baktērijas, Bazālā membrāna, Difūzija, Eikarioti, Entropija, Enzīmi, Fāze, Fosfolipīdi, Gļotāda, Gels, Holesterīns, Lipīdi, Lipīdu dubultslānis, Mitoze, Olbaltumvielas, Organisms, Peroksisoma, Taukskābes, Vakuola, Vīruss, Viskozitāte.
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Adenozīntrifosforskābe
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Audi
Aukstasiņu dzīvnieks
Termgrāfisks attēls: aukstasiņu dzīvnieks - čūska apēd siltasiņu dzīvnieku - peli. Aukstasiņu dzīvnieks jeb poikilotermijs ir dzīvnieks, kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no vides temperatūras.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Aukstasiņu dzīvnieks
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Šūna
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Šūnas membrāna
Ķīmiskā saite
ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Ķīmiskā saite
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Baktērijas
Bazālā membrāna
Bazālā membrāna ir šaurs, fibrozs, bezšūnu slānis, kas atdala epitēliju (ādā, elpceļos, gremošanas traktā u.c), mezotēliju (pleiras dobumā, perikarda dobumā u.c.), endotēliju (asinsvados, limfvados u.c.) no zemāk pieguļošajiem saistaudiem.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Bazālā membrāna
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Difūzija
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Eikarioti
Entropija
Termodinamikā ar entropiju mēra enerģijas daudzumu fiziskā sistēmā, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Entropija
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Enzīmi
Fāze
Fāze ((fasis) — 'izpausme, stāvoklis') var būt.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Fāze
Fosfolipīdi
Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā Fosfolipīdi (no (phōsphó) — 'fosfo' un (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Fosfolipīdi
Gļotāda
barības vada vidējās daļas mikropreparāts, kur ''f'' — gļotāda ar asinsvadiem un limfmezgla daļa Gļotāda ir dobu orgānu iekšējais apvalks.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Gļotāda
Gels
Silīcija kserogēls Gels ir želejveidīgs mīksts materiāls, kas var būt gan mīksts un trausls, gan ciets un izturīgs.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Gels
Holesterīns
Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Holesterīns
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Lipīdi
Lipīdu dubultslānis
Lipīdu dubultslāņa šķērsgriezuma animācija (termiskā kustība) Lipīdu dubultslānis jeb bislānis ir plāna membrāna, kas sastāv no diviem lipīdu (parasti fosfolipīdu) molekulu slāņiem.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Lipīdu dubultslānis
Mitoze
Mitoze ( — 'diegs') ir process, kurā notiek šūnas dalīšanās divās meitšūnās.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Mitoze
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Olbaltumvielas
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Organisms
Peroksisoma
Peroksisoma ir pūslītis eikariotu šūnās, kuru apņem vienkārša membrāna.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Peroksisoma
Taukskābes
Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Taukskābes
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Vakuola
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Vīruss
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Skatīt Bioloģiskā membrāna un Viskozitāte
Zināms kā Biomembrāna.