Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Aleksandrija, Aleksandrijas bibliotēka, Arhimēds, Aristotelis, Ēģipte, Barbari, Dienvidi, Eratostena siets, Garais gads, Grieķi, Mēness, Pirmskaitlis, Saule, Saulgrieži, Troja, Zeme, Zenīts.
Aleksandrija
Aleksandrija (Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta.
Jaunums!!: Eratostens un Aleksandrija · Redzēt vairāk »
Aleksandrijas bibliotēka
Aleksandrijas bibliotēka 19. gadsimta gravīrā Aleksandrijas bibliotēka bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām bibliotēkām senajos laikos.
Jaunums!!: Eratostens un Aleksandrijas bibliotēka · Redzēt vairāk »
Arhimēds
Arhimēds (dzimis 287. gadā p.m.ē., miris 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms.
Jaunums!!: Eratostens un Arhimēds · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Eratostens un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Jaunums!!: Eratostens un Ēģipte · Redzēt vairāk »
Barbari
Ģermāņu karotāji" Filipa Klūvera ''Germania Antiqua (1616. gads). Barbari (no (bárbaros), daudzsk. bárbaroi) ir apzīmējums Antīkajā Grieķijā, kas tika attiecināts uz cilvēkiem, kas slikti runāja grieķiski.
Jaunums!!: Eratostens un Barbari · Redzēt vairāk »
Dienvidi
200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Eratostens un Dienvidi · Redzēt vairāk »
Eratostena siets
Ilustrācija Eratostena sieta algoritmam skaitļiem, kas nepārsniedz 120 Eratostena siets ir vienkāršs algoritms visu to pirmskaitļu atrašanai, kas nepārsniedz kādu dotu naturālu skaitli.
Jaunums!!: Eratostens un Eratostena siets · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: Eratostens un Garais gads · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Eratostens un Grieķi · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Eratostens un Mēness · Redzēt vairāk »
Pirmskaitlis
Pirmskaitlis ir tāds naturāls skaitlis, kas lielāks par 1 un kam ir tikai divi dalītāji: 1 un pats skaitlis.
Jaunums!!: Eratostens un Pirmskaitlis · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Eratostens un Saule · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Eratostens un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Troja
Troja (un, un Troia) bija sena pilsēta Troādā, mūsdienās Bigas pussalā, Turcijā, Anatolijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Eratostens un Troja · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Eratostens un Zeme · Redzēt vairāk »
Zenīts
horizontu virzieni attiecībā pret novērotāju Zenīts (samt — ‘virziens’) ir iedomāts punkts debess sfērā tieši virs novērotāja galvas.
Jaunums!!: Eratostens un Zenīts · Redzēt vairāk »
