Ātrāk nekā pārlūku!
46 attiecības: Adiabātisks process, Šarls Ogistēns Kulons, Ņūtons, Berze, Brīvās krišanas paātrinājums, Ceļš, Džouls, Elektriskais dzinējspēks, Elektriskais lauks, Elektriskā kapacitāte, Elektrostatika, Enerģija, Fizika, Funkcija, Gradients, Gravitācija, Gravitācijas konstante, Jauda, Kalorija, Kilovatstunda, Kinētiskā enerģija, Koordinātu sistēma, Kulona likums, Ledusskapis, Lietderības koeficients, Masa, Materiāls punkts, Mērīšana, Metrs, Molmasa, Oma likums, Pēda (mērvienība), Perpendikuls, Politropisks process, Potenciālā enerģija, Siltumsūknis, Smaguma spēks, Spēks, Spriegums, Starptautiskā mērvienību sistēma, Strāvas stiprums, Stunda, Trajektorija, Vats, Zirgspēks, 1830. gads.
Adiabātisks process
Adiabātisks process ir termodinamisks process, kurā ķermenis ne uzņem, ne atdod siltumu.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Adiabātisks process · Redzēt vairāk »
Šarls Ogistēns Kulons
Šarls Ogistēns Kulons (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Šarls Ogistēns Kulons · Redzēt vairāk »
Ņūtons
Ņūtons (simbols: N) ir SI sistēmas spēka mērvienība.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Ņūtons · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Berze · Redzēt vairāk »
Brīvās krišanas paātrinājums
Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »
Ceļš
Kalnu ceļš Alpos, Šveicē Ceļš ir speciāli izveidota zemes josla, kas atvieglo sauszemes transportlīdzekļu, kā arī gājēju kustību.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Ceļš · Redzēt vairāk »
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Džouls · Redzēt vairāk »
Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Elektriskais dzinējspēks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskā kapacitāte
Elektriskā kapacitāte ( — 'ietilpība') ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Elektriskā kapacitāte · Redzēt vairāk »
Elektrostatika
CD piesaistītas papīra strēmeles Elektrostatika ir fizikas nozare, kas pēta mierā esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību, kas notiek ar elektriskā lauka starpniecību.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Elektrostatika · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Fizika · Redzēt vairāk »
Funkcija
Funkcija ir viena mainīgā atkarība no otra mainīgā, ja katrai neatkarīgā mainīgā vērtībai atbilst ne vairāk kā viena atkarīgā mainīgā vērtība.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Funkcija · Redzēt vairāk »
Gradients
vektoru lauki (tumšākam fonam atbilst lielāka funkcijas vērtība, bet zilās bultiņas parāda gradienta virzienu attiecīgajā punktā — tas vienmēr vērsts funkcijas pieaugšanas virzienā). Vektoru analīzē funkcijas ƒ gradients ir vektors, kas orientēts pa līmeņa virsmas vai līnijas normāli un kura modulis ir vienāds ar funkcijas ƒ telpiskās maiņas ātrumu (t.i., izmaiņu uz garuma vienību) šajā virzienā.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Gradients · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gravitācijas konstante
Ņūtona vispasaules gravitācijas likumā Gravitācijas konstante G ir viena no universālajām fizikālajām konstantēm.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Gravitācijas konstante · Redzēt vairāk »
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Jauda · Redzēt vairāk »
Kalorija
Kalorija (apzīmējums: cal) ir enerģijas mērvienība.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Kalorija · Redzēt vairāk »
Kilovatstunda
Kilovatstunda (kW⋅h, arī kWh vai kW h) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kuru galvenokārt izmanto elektroenerģētikā.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Kilovatstunda · Redzēt vairāk »
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »
Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Kulona likums
Vienādzīmju lādiņi atgrūžas, pretēju zīmju lādiņi pievelkas Kulona likums ir likums, kas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Kulona likums · Redzēt vairāk »
Ledusskapis
Tipisks ledusskapis ar atvērtām durvīm Ledusskapis ir ierīce, kas sastāv no siltumizolējoša nodalījuma un siltumsūkņa.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Ledusskapis · Redzēt vairāk »
Lietderības koeficients
Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Lietderības koeficients · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Masa · Redzēt vairāk »
Materiāls punkts
svārstā iekārts masas punkts; Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »
Mērīšana
Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi (skaitliski) salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Mērīšana · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Metrs · Redzēt vairāk »
Molmasa
Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Molmasa · Redzēt vairāk »
Oma likums
sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai) Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Oma likums · Redzēt vairāk »
Pēda (mērvienība)
Pēda ir attāluma mērvienība, kas galvenokārt tiek izmantota valstīs, kur oficiālā ir angļu valoda.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Pēda (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Perpendikuls
Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Perpendikuls · Redzēt vairāk »
Politropisks process
Politropisks process ir viens no termodinamiskajiem procesiem, kura laikā gāzes īpatnējā siltumietilpība nemainās.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Politropisks process · Redzēt vairāk »
Potenciālā enerģija
Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Potenciālā enerģija · Redzēt vairāk »
Siltumsūknis
Siltumsūknis ir ierīce, kas pārvieto siltumu no aukstākas vietas uz siltāku.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Siltumsūknis · Redzēt vairāk »
Smaguma spēks
''R'' — planētas rādiuss, a — attālums no planētas griešanās ass līdz planētas virsmai, ''mg'' — smaguma spēks, ''GMm/R2'' — gravitācijas spēks, ''mω2a'' — centrbēdzes spēks Smaguma spēks ir astronomiska objekta, piemēram, Zemes, pievilkšanas spēks uz šī objekta virsmas vai tā tiešā tuvumā, kas vērsts vertikāli uz tā centru.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Smaguma spēks · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Spēks · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Spriegums · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Strāvas stiprums
Strāvas stiprums jeb vienkārši strāva ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Strāvas stiprums · Redzēt vairāk »
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Stunda · Redzēt vairāk »
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Trajektorija · Redzēt vairāk »
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Vats · Redzēt vairāk »
Zirgspēks
Zirgspēks jeb zirgspēja ir mērvienība, ko lieto jaudas mērīšanai.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un Zirgspēks · Redzēt vairāk »
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Jaunums!!: Darbs (fizika) un 1830. gads · Redzēt vairāk »
