Satura rādītājs
40 attiecības: Absolūtā vērtība, Atmosfēra, Ņūtons, Ceļš, Darbs (fizika), Definīcija, Elektriskais dzinējspēks, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektriskais vadītājs, Elektriskā konstante, Elektriskā lauka cirkulācija, Elektromagnētiskā lauka potenciāls, Elektromagnētiskās indukcijas likums, Farads, Fizikāls ķermenis, Gausa teorēma, Kulona likums, Kulons, Kvadrātmetrs, Laiks, Lauks (fizika), Leņķis, Magnētiskā lauka indukcija, Magnētiskās indukcijas plūsma, Metrs, Pārvietojums, Pī, Plakne, Potenciālā enerģija, Rādiuss, Sekunde, Sfēra, Spēks, Spriegums, Trajektorija, Vēbers, Volts, Zeme, Zibens.
- Elektromagnētisms
- Elektrostatika
Absolūtā vērtība
Absolūtās vērtības funkcijas grafiks reāliem skaitļiem. Matemātikā par reāla skaitļa a absolūto vērtību jeb moduli sauc skaitli a bez zīmes un to apzīmē ar |a|.
Skatīt Elektriskais lauks un Absolūtā vērtība
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Elektriskais lauks un Atmosfēra
Ņūtons
Ņūtons (simbols: N) ir SI sistēmas spēka mērvienība.
Skatīt Elektriskais lauks un Ņūtons
Ceļš
Kalnu ceļš Alpos, Šveicē Ceļš ir speciāli izveidota zemes josla, kas atvieglo sauszemes transportlīdzekļu, kā arī gājēju kustību.
Skatīt Elektriskais lauks un Ceļš
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Skatīt Elektriskais lauks un Darbs (fizika)
Definīcija
Definīcija ( — ‘robeža’) ir jēdziena vai priekšmeta īss raksturojums, kurā ir iekļautas tā būtiskās pazīmes.
Skatīt Elektriskais lauks un Definīcija
Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs.
Skatīt Elektriskais lauks un Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Skatīt Elektriskais lauks un Elektriskais lauks
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Elektriskais lauks un Elektriskais lādiņš
Elektriskais vadītājs
Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi.
Skatīt Elektriskais lauks un Elektriskais vadītājs
Elektriskā konstante
Elektriskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs.
Skatīt Elektriskais lauks un Elektriskā konstante
Elektriskā lauka cirkulācija
Elektriskās intensitātes cirkulācija pa ceļu l \ ir darbs A \. Secinājums, ka elektriskā lauka cirkulācija ir darbs, izriet no tā, ka pēc definīcijas elektriskā lauka intensitāte ir spēks, kurš darbojas uz vienības punktveida lādiņu, un šis pozitīvais vienības lādiņš pārvietojas elektriskajā laukā \vec \ pa ceļu l \.
Skatīt Elektriskais lauks un Elektriskā lauka cirkulācija
Elektromagnētiskā lauka potenciāls
Elektromagētisko lauku var raksturot ar diviem lauka potenciāliem: skalāro potenciālu \varphi \ un vektorpotenciālu \vec \. \varphi \ ir līdzīgs potenciālam mehānikā: potenciāla spēka \vec \ laukam ir potenciāls \varphi \ un \vec.
Skatīt Elektriskais lauks un Elektromagnētiskā lauka potenciāls
Elektromagnētiskās indukcijas likums
Elektromagnētiskās indukcijas likums ir.
Skatīt Elektriskais lauks un Elektromagnētiskās indukcijas likums
Farads
Farads (par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam) - elektriskās kapacitātes mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Elektriskais lauks un Farads
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Elektriskais lauks un Fizikāls ķermenis
Gausa teorēma
Gausa teorēma elektriskajam laukam: ja lādiņu sistēmu (kopu) aptver iedomāta, patvaļīga, slēgta, viensakarīga virsma S \, tad elektriskā lauka intensitātes plūsma N \ caur šo virsmu ir proporcionāla pilnajam elektriskajam lādiņam q \ virsmas ierobežotajā tilpumā.
Skatīt Elektriskais lauks un Gausa teorēma
Kulona likums
Vienādzīmju lādiņi atgrūžas, pretēju zīmju lādiņi pievelkas Kulona likums ir likums, kas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi.
Skatīt Elektriskais lauks un Kulona likums
Kulons
Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.
Skatīt Elektriskais lauks un Kulons
Kvadrātmetrs
Kvadrātmetrs ir SI laukuma mērvienība.
Skatīt Elektriskais lauks un Kvadrātmetrs
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Elektriskais lauks un Laiks
Lauks (fizika)
Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.
Skatīt Elektriskais lauks un Lauks (fizika)
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Skatīt Elektriskais lauks un Leņķis
Magnētiskā lauka indukcija
Magnētiskā lauka indukcija jeb magnētiskā indukcija ir fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.
Skatīt Elektriskais lauks un Magnētiskā lauka indukcija
Magnētiskās indukcijas plūsma
Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar \Phi \. Magnētiskās indukcijas plūsma \Phi \ caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu S \ vienmēr ir vienāda ar nulli.
Skatīt Elektriskais lauks un Magnētiskās indukcijas plūsma
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Elektriskais lauks un Metrs
Pārvietojums
Pārvietojums \vec (no itāļu spostamento — 'pārvietojums') ir vektors, kas vērsts no kustības sākumpunkta uz kustības galapunktu.
Skatīt Elektriskais lauks un Pārvietojums
Pī
Ja pieņem riņķa diametru par 1, tad tā apkārtmērs ir pī (pī) ir matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 3,14159265359.
Skatīt Elektriskais lauks un Pī
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Skatīt Elektriskais lauks un Plakne
Potenciālā enerģija
Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.
Skatīt Elektriskais lauks un Potenciālā enerģija
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Skatīt Elektriskais lauks un Rādiuss
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Elektriskais lauks un Sekunde
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Skatīt Elektriskais lauks un Sfēra
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Elektriskais lauks un Spēks
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Skatīt Elektriskais lauks un Spriegums
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Skatīt Elektriskais lauks un Trajektorija
Vēbers
Vēbers (no, audējs), sieviešu dzimtē Vēbere, var būt.
Skatīt Elektriskais lauks un Vēbers
Volts
Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).
Skatīt Elektriskais lauks un Volts
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Elektriskais lauks un Zeme
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Skatīt Elektriskais lauks un Zibens
Skatīt arī
Elektromagnētisms
- Bio—Savāra—Laplasa likums
- Elektriskais dzinējspēks
- Elektriskais lauks
- Elektriskā konstante
- Elektriskā lādiņa nezūdamības likums
- Elektrodinamika
- Elektromagnētiskais lauks
- Elektromagnētiskā lauka potenciāls
- Elektromagnētisms
- Elektromagnēts
- Fotons
- Gausa teorēma
- Kulona likums
- Lorenca spēks
- Lādiņš (fizika)
- Magnētiskā ķēde
- Magnētiskās indukcijas cirkulācija
- Maksvela vienādojumi
- Nobīdes strāva
- Pilnā magnētiskās indukcijas plūsma
- Plazma
- Skinefekts
- Sīkstruktūras konstante
Elektrostatika
- Ampēra spēks
- Andrē Marī Ampērs
- Elektriskais lauks
- Elektriskais lādiņš
- Elektrostatika
- Elektrostatiskā indukcija
- Gausa teorēma
- Kulona likums
- Magnētiskās indukcijas cirkulācija
- Statiskā elektrība
Zināms kā Elektriskā intensitāte, Elektriskā lauka intensitāte, Superpozīcijas princips.