Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Esene, Igaunijas bruņniecība, Jervas zeme, Krievijas Impērija, Livonija, Livonijas bruņniecība, Madlienas pagasts, Magnuss Gustavs fon Esens, Naukšēnu muiža, Rīgas arhibīskapija, Rūjiena, Sāmsala, Vācbaltieši, Ziemeļreina-Vestfālene, Zviedru Igaunija, Zviedru laiki, Zviedru Pomerānija, Zviedru Vidzeme, 1470. gads, 1643. gads, 1745. gads, 1747. gads, 1812. gada karš, 1890. gads.
Esene
Esene ir pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras apgabala centrā Rūras upes krastos.
Jaunums!!: Eseni un Esene · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Eseni un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Eseni un Jervas zeme · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Eseni un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Eseni un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Eseni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Madlienas pagasts
Madlienas pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Ogres upes krastos.
Jaunums!!: Eseni un Madlienas pagasts · Redzēt vairāk »
Magnuss Gustavs fon Esens
Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.
Jaunums!!: Eseni un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »
Naukšēnu muiža
Naukšēnu muiža ir muiža Naukšēnos, Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Jaunums!!: Eseni un Naukšēnu muiža · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Eseni un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Eseni un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Eseni un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Eseni un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Eseni un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Eseni un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru laiki
Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.
Jaunums!!: Eseni un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »
Zviedru Pomerānija
Zviedru Pomerānijas kā zviedru aizjūras provinces lokalizācija (sārtā krāsā). Zviedru Pomerānija (1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648.
Jaunums!!: Eseni un Zviedru Pomerānija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Eseni un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1470. gads
1470.
Jaunums!!: Eseni un 1470. gads · Redzēt vairāk »
1643. gads
1643.
Jaunums!!: Eseni un 1643. gads · Redzēt vairāk »
1745. gads
1745.
Jaunums!!: Eseni un 1745. gads · Redzēt vairāk »
1747. gads
1747.
Jaunums!!: Eseni un 1747. gads · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Eseni un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1890. gads
1890.
Jaunums!!: Eseni un 1890. gads · Redzēt vairāk »
