Satura rādītājs
25 attiecības: Afrikāta, Alīse Laua, Alofons, Andra Kalnača, Artikulācijas vieta, Balsīgums, Divskanis, Fonētika, Fonoloģija, Fons, Latgaliešu valoda, Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija, Līdzskanis, Lietuviešu valoda, Minimālais pāris, Morfēma, Morfoloģija (valodniecība), Patskanis, Skanenis, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Velārs līdzskanis, Velārs nazāls līdzskanis, Zilbes intonācija, Zilbiskums.
- Fonoloģija
- Fonētika
- Ortogrāfija
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Skatīt Fonēma un Afrikāta
Alīse Laua
Alīse Laua (dzimusi, mirusi) bija latviešu letoniste, fonētiķe, leksikoleģe, frazeoloģe un pedagoģe.
Skatīt Fonēma un Alīse Laua
Alofons
Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.
Skatīt Fonēma un Alofons
Andra Kalnača
Andra Kalnača (dzimusi Prauliņa Liepājā) ir latviešu valodniece un pedagoģe.
Skatīt Fonēma un Andra Kalnača
Artikulācijas vieta
Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi.
Skatīt Fonēma un Artikulācijas vieta
Balsīgums
Balsīgas skaņas ir tādas, kuru izrunas laikā notiek balss saišu vibrācija.
Skatīt Fonēma un Balsīgums
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Skatīt Fonēma un Divskanis
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Skatīt Fonēma un Fonētika
Fonoloģija
Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t.
Skatīt Fonēma un Fonoloģija
Fons
Fons (no (fōnḗ) — 'balss', 'skaņa') ir mazākā valodas fonētiskā vienība.
Skatīt Fonēma un Fons
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Skatīt Fonēma un Latgaliešu valoda
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Fonēma un Latvijas Universitāte
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Skatīt Fonēma un Latvijas Zinātņu akadēmija
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Skatīt Fonēma un Līdzskanis
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Fonēma un Lietuviešu valoda
Minimālais pāris
Minimālais pāris fonētikā ir vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, pārējiem segmentiem paliekot nemainīgiem.
Skatīt Fonēma un Minimālais pāris
Morfēma
Morfēma (no (morphē) — 'veids') ir mazākā valodas vienība, kurai tai pat laikā ir derivatīva (t. i., vārddarināšanas), leksiska (vārda nozīmes radīšanas) vai gramatiska (gramatisko kategoriju izteikšanas) nozīme.
Skatīt Fonēma un Morfēma
Morfoloģija (valodniecība)
Morfoloģija (no (morphē) — 'veids') ir valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kas pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu), vārdformu, vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu paradigmas un vārdšķiras.
Skatīt Fonēma un Morfoloģija (valodniecība)
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Skatīt Fonēma un Patskanis
Skanenis
Skaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.
Skatīt Fonēma un Skanenis
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Skatīt Fonēma un Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Skatīt Fonēma un Velārs līdzskanis
Velārs nazāls līdzskanis
Velārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās vidēji bieži sastopams līdzskanis.
Skatīt Fonēma un Velārs nazāls līdzskanis
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Skatīt Fonēma un Zilbes intonācija
Zilbiskums
Zilbiskums ir termins, ko parasti attiecina uz kāda līdzskaņa spēju veidot zilbes kodolu (t.i., būt zilbiskam).
Skatīt Fonēma un Zilbiskums
Skatīt arī
Fonoloģija
- Akcents
- Alofons
- Fonoloģija
- Fons
- Fonēma
- Jambs
- Labskanība
- Lakūna
- Minimālais pāris
- Mora (valodniecība)
- Nazalizācija
- Palīguzsvars
- Pantmērs
- Zilbe
Fonētika
- Alofons
- Artikulācijas veids
- Artikulācijas vieta
- Asimilācija (valodniecība)
- Balsene
- Balss
- Balsīgums
- Divskanis
- Fons
- Fonēma
- Fonētika
- Geminācija
- Interdentāls līdzskanis
- Kontinuants
- Nazalizācija
- Palīguzsvars
- Patskanis
- Pulmonālā ekspirācija