Satura rādītājs
34 attiecības: Adsorbcija, Alesandro Volta, Anods, Cinks, Dzelzs, Elektrība, Elektriskais dzinējspēks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā ķēde, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Elektrods, Elektrolīts, Elektrolīze, Elektrons, Grafīts, Jons, Kadmijs, Katods, Kālija hlorīds, Koncentrācija, Kristāls, Kušana, Līdzstrāva, Luidži Galvāni, Metāli, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Pusmetāli, Sāļi, Spriegums, Sudraba nitrāts, Sudrabs, Varš.
Adsorbcija
Adsorbcija (no latīņu ad — pie, uz, sorbere — sūkt, saistīt) ir dažādu vielu piesaistīšanās pie cietu vai šķidru vielu jeb adsorbentu virsmas.
Skatīt Galvaniskais elements un Adsorbcija
Alesandro Volta
Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.
Skatīt Galvaniskais elements un Alesandro Volta
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Skatīt Galvaniskais elements un Anods
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Skatīt Galvaniskais elements un Cinks
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Galvaniskais elements un Dzelzs
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Skatīt Galvaniskais elements un Elektrība
Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs.
Skatīt Galvaniskais elements un Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Galvaniskais elements un Elektriskais lādiņš
Elektriskā ķēde
Vienkārša elektriskā ķēde ar strāvas avotu un rezistoru Elektriskā ķēde ir elektrisko komponentu slēgums, to veido vadi, rezistori, strāvas avots, slēdzis, kondensatori un citi elektriskie elementi.
Skatīt Galvaniskais elements un Elektriskā ķēde
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Skatīt Galvaniskais elements un Elektriskā pretestība
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Galvaniskais elements un Elektriskā strāva
Elektrods
Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.
Skatīt Galvaniskais elements un Elektrods
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Skatīt Galvaniskais elements un Elektrolīts
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Skatīt Galvaniskais elements un Elektrolīze
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Galvaniskais elements un Elektrons
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Skatīt Galvaniskais elements un Grafīts
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Galvaniskais elements un Jons
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Skatīt Galvaniskais elements un Kadmijs
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Skatīt Galvaniskais elements un Katods
Kālija hlorīds
Kālija hlorīds (KCl) ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Skatīt Galvaniskais elements un Kālija hlorīds
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Skatīt Galvaniskais elements un Koncentrācija
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Skatīt Galvaniskais elements un Kristāls
Kušana
Ledus kušana glāzē Kušana ir process, kurā cietviela pāriet šķidrajā fāzē.
Skatīt Galvaniskais elements un Kušana
Līdzstrāva
Līdzstrāvas veidi Līdzstrāva ir elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē.
Skatīt Galvaniskais elements un Līdzstrāva
Luidži Galvāni
Luidži Galvāni (dzimis 1737. gada 9. septembrī, miris 1798. gada 4. decembrī) bija itāļu ārsts, fiziķis, biologs un filozofs, kurš atklāja "dzīvnieku elektrību".
Skatīt Galvaniskais elements un Luidži Galvāni
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Galvaniskais elements un Metāli
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Skatīt Galvaniskais elements un Oksīdi
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Galvaniskais elements un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Pusmetāli
Pusmetāli jeb metaloīdi ir ķīmiskie elementi, kuri pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem.
Skatīt Galvaniskais elements un Pusmetāli
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Galvaniskais elements un Sāļi
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Skatīt Galvaniskais elements un Spriegums
Sudraba nitrāts
Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls.
Skatīt Galvaniskais elements un Sudraba nitrāts
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Skatīt Galvaniskais elements un Sudrabs
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Galvaniskais elements un Varš