Ātrāk nekā pārlūku!
82 attiecības: Amerikas Latviešu apvienība, Amerikas Savienotās Valstis, Anrī Albērs Nisels, Antonijas iela (Rīga), Šķirotava (stacija), Baltijas reģiona sabiedroto komisija, Bermontiāde, Bruno Albats, Cēsu apriņķis, Diplomātija, Dzeja, Dzimtenes Vēstnesis, Eduards Kalniņš (ministrs), Fraternitas Lettica, Heidelberga, Heidelbergas Universitāte, Heinrihs Strods, Hugo Celmiņš, Jānis Čakste, Jāzeps Rancāns, Jonišķi, Katoļticība, Kārlis Ulmanis, Kirova, Kirovas apgabals, Latvieši, Latviešu konversācijas vārdnīca, Latvija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Universitāte, Līvbērze, Maskavas Valsts universitāte, Meitene (stacija), Novosibirska, Padomju Savienība, Parīzes Universitāte, Peniķis, Pijs XI, Politika, Profesors, Rīga, Roma, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Sūtnis, Sibīrija, Starptautiskās tiesības, ..., Studentu korporācijas, Svētais Krēsls, The New York Times, Tiesību zinātne, Triju Zvaigžņu ordenis, Vasjuganas purvi, Vatikāns, Vācija, Veļķumuiža, Vecpiebalgas novads, Vidzemes guberņa, Vidzemes skolotāju seminārs, Vjatlags, Zigfrīds Anna Meierovics, Zinātne, 1898. gads, 1901. gads, 1904. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1913. gads, 1915. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1923. gads, 1925. gads, 1933. gads, 1940. gads, 1942. gads, 1944. gads. Izvērst indekss (32 vairāk) »
Amerikas Latviešu apvienība
Amerikas Latviešu apvienība (saīs. ALA) ir 1951.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Amerikas Latviešu apvienība · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anrī Albērs Nisels
Anrī Albērs Nisels (1866—1955), bija Francijas armijas ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Anrī Albērs Nisels · Redzēt vairāk »
Antonijas iela (Rīga)
Antonijas iela ir iela Rīgas Centra apkaimē (Klusajā centrā), kas sākas Ukrainas neatkarības ielas un Nikolaja Rēriha ielas krustojumā un beidzas krustojumā ar Emiļa Melngaiļa ielu.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Antonijas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Šķirotava (stacija)
Šķirotava ir šķirošanas stacija Rīgā, līnijā Rīga—Krustpils.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Šķirotava (stacija) · Redzēt vairāk »
Baltijas reģiona sabiedroto komisija
Tilzītē 1919./1920. gada ziemā. No kreisās: ģenerāļi Dž.Marietti (Itālija), A.Tērners (Lielbritānija), A.Nisels (Francija), S.Čīnijs (ASV) un pulkvedis Takeda (Japāna). Baltijas reģiona sabiedroto komisija bija viena no pēc Pirmā pasaules kara beigām izveidotajām Antantes valstu militārajām komisijām, kas tika izveidota ar uzdevumu panākt karadarbības pārtraukšanu Baltijas reģionā un organizēt sakautās Rietumkrievijas armijas evakuāciju.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Baltijas reģiona sabiedroto komisija · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Bruno Albats
Bruno Albats (Grenoblē, Francijā —) ir latviešu jurists, tiesībnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Bruno Albats · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Diplomātija
Ņujorkā, ir lielākā starptautiskā diplomātiskā organizācija Diplomātija ir sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Diplomātija · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Dzeja · Redzēt vairāk »
Dzimtenes Vēstnesis
Dzimtenes Vēstnesis bija politisks, sabiedrisks un literārs Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Dzimtenes Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Eduards Kalniņš (ministrs)
Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »
Fraternitas Lettica
"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Fraternitas Lettica · Redzēt vairāk »
Heidelberga
Heidelberga ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Heidelberga · Redzēt vairāk »
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Heidelbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Heinrihs Strods
Heinrihs Strods (1925-2012) bija latviešu vēsturnieks, habilitētais vēstures doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1992).
Jaunums!!: Hermanis Albats un Heinrihs Strods · Redzēt vairāk »
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jāzeps Rancāns
Jāzeps Rancāns (dzimis Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagastā, miris Grandrepidsā, ASV) bija Romas katoļu baznīcas Markopoles titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 12.06.1911., nominēts 29.10.1923., konsekrēts 04.15.1924.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Jāzeps Rancāns · Redzēt vairāk »
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Jonišķi · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kirova
Kirova, līdz 1934.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Kirova · Redzēt vairāk »
Kirovas apgabals
Kirovas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Kirovas apgabals · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu konversācijas vārdnīca
Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Latviešu konversācijas vārdnīca · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Līvbērze
Līvbērze ir ciems Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Līvbērze · Redzēt vairāk »
Maskavas Valsts universitāte
M.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Meitene (stacija)
Meitene ir dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Jelgava—Meitene.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Meitene (stacija) · Redzēt vairāk »
Novosibirska
Novosibirska ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidaustrumos pie Obas upes.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Novosibirska · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Parīzes Universitāte
Parīzes Universitāte, pazīstama arī kā Sorbonna (Sorbonne, la Sorbonne), bija universitāte Parīzē, Francijā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Parīzes Universitāte · Redzēt vairāk »
Peniķis
Peniķis var būt.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Peniķis · Redzēt vairāk »
Pijs XI
Pāvests Pijs XI (dzimis Ambrodžio Damijāno Akille Rati (miris) no līdz savai nāvei bija 259. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Par priesteri viņš tika iesvētīts 1879. gada 20. decembrī.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Pijs XI · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Politika · Redzēt vairāk »
Profesors
Profesors lasa lekciju (1350. gads) Profesors (— 'skolotājs, pasniedzējs') ir augstākais augstskolas akadēmiskā personāla zinātniskā darbinieka nosaukums un amats.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Profesors · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Rīga · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Roma · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Sūtnis
Sūtnis ir valsts diplomātiskais pārstāvis citā valstī, pakāpi zemāks par vēstnieku.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Sūtnis · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Starptautiskās tiesības
Starptautiskās tiesības jeb starptautiskās publiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību, starptautisko tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību un ir izstrādāts valstu sadarbības rezultāta Eiropas Savienības tiesības parasti nepieskaita ne pie nacionālām, ne pie starptautiskām tiesībām.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Starptautiskās tiesības · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Svētais Krēsls
Svētā Krēsla emblēma Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija, Romas pāvesta krēsls.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Svētais Krēsls · Redzēt vairāk »
The New York Times
The New York Times ir Ņujorkas dienas laikraksts, kas nepārtraukti iznāk kopš 1851.
Jaunums!!: Hermanis Albats un The New York Times · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Vasjuganas purvi
Vasjuganas purvi ir viena no lielākajām purvu sistēmām pasaulē un lielākā ziemeļu puslodē, tie sastāda 2% no pasaules kūdras purvu platības.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Vasjuganas purvi · Redzēt vairāk »
Vatikāns
Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Vatikāns · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Vācija · Redzēt vairāk »
Veļķumuiža
Veļķumuiža ir apdzīvota vieta Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Veļķumuiža · Redzēt vairāk »
Vecpiebalgas novads
Vecpiebalgas novads bija 2009.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Vecpiebalgas novads · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes skolotāju seminārs
Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).
Jaunums!!: Hermanis Albats un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Vjatlags
Vjatlags jeb Vjatkas labošanas darbu nometne bija viena no lielākajām Gulaga soda nometnēm purvainajā Verhņekamskas rajonā Kirovas apgabala ziemeļos, daļēji mūsdienu Komi Republikas teritorijā, kur ieslodzītajiem lika strādāt meža darbos.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Vjatlags · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Hermanis Albats un Zinātne · Redzēt vairāk »
1898. gads
1898.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1898. gads · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1901. gads · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1909. gads
1909.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1909. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1913. gads
1913.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1913. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Hermanis Albats un 1944. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Hermanis Albāts, Hermans Albats, Hermans Albāts.
