Satura rādītājs
10 attiecības: Akmeņsalas draudzes novads, Daugava, Jānis Šteinhauers, Johans Kristofs Broce, Melngalvji, Muiža, Pētersala-Andrejsala, Rīgas patrimoniālais apgabals, Vējdzirnavas, Zviedru Vidzeme.
Akmeņsalas draudzes novads
Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.
Skatīt Hermeliņa muiža un Akmeņsalas draudzes novads
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Hermeliņa muiža un Daugava
Jānis Šteinhauers
Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.
Skatīt Hermeliņa muiža un Jānis Šteinhauers
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Hermeliņa muiža un Johans Kristofs Broce
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Skatīt Hermeliņa muiža un Melngalvji
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Hermeliņa muiža un Muiža
Pētersala-Andrejsala
Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.
Skatīt Hermeliņa muiža un Pētersala-Andrejsala
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791.
Skatīt Hermeliņa muiža un Rīgas patrimoniālais apgabals
Vējdzirnavas
19. gadsimta vidū celtās Āraišu vējdzirnavas. Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju.
Skatīt Hermeliņa muiža un Vējdzirnavas
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.