Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Alumīnijs, Arhajs, Bērzi, Devons, Eiropa, Erozija, Fosfors, Imandra, Kalns, Kanjons, Kūdra, Klimata klasifikācija, Kolas pussala, Krievi, Krievija, Magmatiskie ieži, Mūžīgais sasalums, Murmanskas apgabals, Paleozojs, Parastā egle, Plato, Plātņu tektonika, Podzolētā gleja augsne, Priedes, Proterozojs, Purvājs, Sāmi, Taiga, Tundra.
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Hibīni un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Hibīni un Arhajs · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Hibīni un Bērzi · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Hibīni un Devons · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Hibīni un Eiropa · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Hibīni un Erozija · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Hibīni un Fosfors · Redzēt vairāk »
Imandra
Imandra ir liels saldūdens ezers Krievijas Eiropas daļā, Murmanskas apgabalā.
Jaunums!!: Hibīni un Imandra · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Hibīni un Kalns · Redzēt vairāk »
Kanjons
Kanjons Ladakhā Kanjons ir dziļa ieleja ar stāvām malām, kuru visbiežāk erozijas procesā izveidojusi kāda ūdens straume.
Jaunums!!: Hibīni un Kanjons · Redzēt vairāk »
Kūdra
Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.
Jaunums!!: Hibīni un Kūdra · Redzēt vairāk »
Klimata klasifikācija
Leslija Holdridža dzīvības zonu klasifikācijas sistēma faktiski ir klimata klasifikācijas sistēma. Klimata klasifikācijas sistēma ir kāds noteikts veids, kā grupēt pasaulē sastopamos klimatus.
Jaunums!!: Hibīni un Klimata klasifikācija · Redzēt vairāk »
Kolas pussala
Kolas pussala ir pussala Eiropas ziemeļos, Krievijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala teritorijā.
Jaunums!!: Hibīni un Kolas pussala · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Hibīni un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Hibīni un Krievija · Redzēt vairāk »
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Jaunums!!: Hibīni un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »
Mūžīgais sasalums
Mūžīgā sasaluma zona kartē iekrāsota violetā krāsā Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kurā vairāku gadu laikā neizkūst un saglabājas ledus.
Jaunums!!: Hibīni un Mūžīgais sasalums · Redzēt vairāk »
Murmanskas apgabals
Murmanskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Hibīni un Murmanskas apgabals · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Hibīni un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Parastā egle
Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Jaunums!!: Hibīni un Parastā egle · Redzēt vairāk »
Plato
Plato var būt.
Jaunums!!: Hibīni un Plato · Redzēt vairāk »
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Jaunums!!: Hibīni un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »
Podzolētā gleja augsne
Podzolētā gleja augsne ir viens no augšņu tipiem.
Jaunums!!: Hibīni un Podzolētā gleja augsne · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Hibīni un Priedes · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Hibīni un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Purvājs
Purvājs ir purvaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās kūdras augsnēs.
Jaunums!!: Hibīni un Purvājs · Redzēt vairāk »
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Jaunums!!: Hibīni un Sāmi · Redzēt vairāk »
Taiga
Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.
Jaunums!!: Hibīni un Taiga · Redzēt vairāk »
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Jaunums!!: Hibīni un Tundra · Redzēt vairāk »
