Satura rādītājs
37 attiecības: Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Anna I, Anna Leopoldovna, Auguste Juliāna fon Mendgena, Baltazars fon Bergmanis, Brīvmūrniecība, Carnikava, Celle, Džeimss Kīts, Elizabete Petrovna, Ernsts Reinholds fon Mengdens, Franči, Francija, Francijas valdnieku uzskaitījums, Hugenoti, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kazaņa, Kārlis VII, Krievijas Impērija, Lejassaksija, Lielais Ziemeļu karš, Luijs XV, Marija Aurora fon Mengdena, Nante, Parīze, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Sanktpēterburga, Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Vācija, Vidzemes landmaršali, Zviedru Vidzeme, 1747. gads, 22. novembris.
- 1692. gadā dzimušie
- 1767. gadā mirušie
Aleksejs Bestuževs-Rjumins
Aleksejs Bestuževs-Rjumins (1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Aleksejs Bestuževs-Rjumins
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Anna I
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Anna Leopoldovna
Auguste Juliāna fon Mendgena
Auguste Juliāna fon Mendgena (dzimusi, mirusi Krimuldas novada Jērkules muižā, apglabāta Carnikavas kapos) bija vācbaltiešu muižniece, Krievijas Impērijas valdnieces, reģentes Annas Leopoldovnas vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā,Анисимов, Евгений.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Auguste Juliāna fon Mendgena
Baltazars fon Bergmanis
Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Baltazars fon Bergmanis
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Brīvmūrniecība
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Carnikava
Celle
Celle ir pilsēta un Celles rajona administratīvais centrs Lejassaksijā, Vācijā.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Celle
Džeimss Kīts
Džeimss Kīts (James Keith, 1696-1758) bija skotu muižnieks, Stjuartu dinastijas piekritējs, atbalstījis jakobītu sacelšanos.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Džeimss Kīts
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Elizabete Petrovna
Ernsts Reinholds fon Mengdens
Grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts (1779), valsts padomnieks (1786), Carnikavas, Suntažu (Sunzel), Odzienas (Odsen) dzimtskungs.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Ernsts Reinholds fon Mengdens
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Franči
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Francija
Francijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Francijas valdnieku uzskaitījums
Hugenoti
Hugenotu krusts, šobrīd Francijas Reformātu baznīcas simbols. Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Hugenoti
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Katrīna I
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Katrīna II Lielā
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Kazaņa
Kārlis VII
Kārļa VII zīmogs Kārlis VII (zviedru: Karl Sverkersson; ap 1135.—1167.) bija Zviedrijas karalis (1161.—1167).
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Kārlis VII
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Krievijas Impērija
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Lejassaksija
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Lielais Ziemeļu karš
Luijs XV
Luijs XV (Louis XV; —) bija Francijas un Navarras karalistes karalis laikā no līdz savai nāvei 1774.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Luijs XV
Marija Aurora fon Mengdena
Marija Aurora fon Mengdena (dzimusi 1722. gadā) bija Carnikavas grāfiene no Mengdenu dzimtas, grāfa Lestoka sieva.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Marija Aurora fon Mengdena
Nante
Nante ir pilsēta Francijas rietumos pie Luāras upes, 55 kilometrus no Atlantijas okeāna.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Nante
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Parīze
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Pēteris I
Pēteris II Romanovs
Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Pēteris II Romanovs
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Pēteris III
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Sanktpēterburga
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Svētā Romas impērija
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Vācija
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Vidzemes landmaršali
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un Zviedru Vidzeme
1747. gads
1747.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un 1747. gads
22. novembris
22.
Skatīt Johans Hermanis Lestoks un 22. novembris
Skatīt arī
1692. gadā dzimušie
- Džuzepe Tartīni
- Frīdrihs Vilhelms Ketlers
- Johans Hermanis Lestoks
1767. gadā mirušie
- Burhards Kristofs fon Minihs
- Džakomo Čeruti
- Georgs Filips Tēlemanis
- Johans Hermanis Lestoks
Zināms kā Grāfs Lestoks, Jean Armand de Lestocq, Johans Lestoks, Lestocq, Lestoks, Žans Armāns de Lestoks.