Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Katrīna I

Indekss Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Satura rādītājs

  1. 45 attiecības: Alūksnes viduslaiku pils, Aleksandrs Menšikovs, Aleksejs Romanovs, Bībele, Beringa šaurums, Boriss Šeremetjevs, Ceremonija, Edgars Dunsdorfs, Elizabete Petrovna, Epidēmija, Ernsts Gliks, Gvarde (Krievija), Hābsburgu monarhija, Igaunija, Jaunā Gaita, Jēkabpils, Kamčatka, Katrīna II Lielā, Krievija, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laulība, Lielais Ziemeļu karš, Lielvārde, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Mēris, Pareizticība, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Poltavas kauja, Prūsija, Rīga, Romanovu dinastija, Sanktpēterburga, Sapjehas, Sibīrija, Stepiņš Krauklis, Straupe, Tallina, Valsts apvērsums, Vituss Berings, Zviedri, Zviedru Vidzeme.

  2. 1684. gadā dzimušie
  3. 1727. gadā mirušie
  4. Romanovu dinastija

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Skatīt Katrīna I un Alūksnes viduslaiku pils

Aleksandrs Menšikovs

Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Skatīt Katrīna I un Aleksandrs Menšikovs

Aleksejs Romanovs

Aleksejs Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.

Skatīt Katrīna I un Aleksejs Romanovs

Bībele

Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.

Skatīt Katrīna I un Bībele

Beringa šaurums

Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).

Skatīt Katrīna I un Beringa šaurums

Boriss Šeremetjevs

Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Skatīt Katrīna I un Boriss Šeremetjevs

Ceremonija

2016. gada Latvijā balvu pasniegšanas ceremonija Ceremonija ir vienots rituāls, pasākums ar noteiktu mērķi, kas tiek veikts īpašā gadījumā.

Skatīt Katrīna I un Ceremonija

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Skatīt Katrīna I un Edgars Dunsdorfs

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Skatīt Katrīna I un Elizabete Petrovna

Epidēmija

Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.

Skatīt Katrīna I un Epidēmija

Ernsts Gliks

Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.

Skatīt Katrīna I un Ernsts Gliks

Gvarde (Krievija)

Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.

Skatīt Katrīna I un Gvarde (Krievija)

Hābsburgu monarhija

Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.

Skatīt Katrīna I un Hābsburgu monarhija

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Katrīna I un Igaunija

Jaunā Gaita

"Jaunā Gaita" ir 1955.

Skatīt Katrīna I un Jaunā Gaita

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Skatīt Katrīna I un Jēkabpils

Kamčatka

Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā.

Skatīt Katrīna I un Kamčatka

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Skatīt Katrīna I un Katrīna II Lielā

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Katrīna I un Krievija

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Katrīna I un Krievijas Impērija

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Katrīna I un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Laulība

Laulība ir sociāli un juridiski atzīta seksuāla un saimnieciska savienība, parasti starp vīrieti un sievieti.

Skatīt Katrīna I un Laulība

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Katrīna I un Lielais Ziemeļu karš

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Skatīt Katrīna I un Lielvārde

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Katrīna I un Lietuva

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Katrīna I un Lietuvas lielkņaziste

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Skatīt Katrīna I un Lietuvieši

Mēris

Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.

Skatīt Katrīna I un Mēris

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Skatīt Katrīna I un Pareizticība

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Skatīt Katrīna I un Pēteris I

Pēteris II Romanovs

Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.

Skatīt Katrīna I un Pēteris II Romanovs

Poltavas kauja

Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.

Skatīt Katrīna I un Poltavas kauja

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Skatīt Katrīna I un Prūsija

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Katrīna I un Rīga

Romanovu dinastija

Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.

Skatīt Katrīna I un Romanovu dinastija

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Skatīt Katrīna I un Sanktpēterburga

Sapjehas

Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.

Skatīt Katrīna I un Sapjehas

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Katrīna I un Sibīrija

Stepiņš Krauklis

Stepiņš Krauklis Broces kolekcijas zīmējumā. Stepiņš Krauklis bija latviešu karavīrs Lielā Ziemeļu kara laikā.

Skatīt Katrīna I un Stepiņš Krauklis

Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.

Skatīt Katrīna I un Straupe

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Skatīt Katrīna I un Tallina

Valsts apvērsums

Valsts apvērsums jeb pučs ir pēkšņa valdības, varas maiņa valstī, kas nav savienojama ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.

Skatīt Katrīna I un Valsts apvērsums

Vituss Berings

Vituss Jonasens Berings (dzimis Dānijā, miris Komandora salās) bija dāņu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrnieks, flotes virsnieks un ceļotājs.

Skatīt Katrīna I un Vituss Berings

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Skatīt Katrīna I un Zviedri

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Katrīna I un Zviedru Vidzeme

Skatīt arī

1684. gadā dzimušie

1727. gadā mirušie

Romanovu dinastija

Zināms kā Katrīna Skavronska, Marta Skavronska.