Satura rādītājs
36 attiecības: Alfa daļiņa, Atoms, Baktērijas, Bēta daļiņa, Daļiņu paātrinātājs, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Fotoelektronu pavairotājs, Fotons, Gaisma, Gamma stari, Geigera skaitītājs, Hēlijs, Izotops, Jonizācija, Jons, Kodolreaktors, Kodolsintēze, Kodolu dalīšanās, Kosmiskais starojums, Mikroviļņi, Mions, Mutācija, Neitrons, Pozitrons, Protons, Radioaktivitāte, Radiometrs, Radioviļņi, Rentgens, Rentgenstari, Saule, Spektroskopija, Ultravioletais starojums, Viela, Zeme.
- Radioaktivitāte
- Radiobioloģija
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Skatīt Jonizējošais starojums un Alfa daļiņa
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Jonizējošais starojums un Atoms
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Jonizējošais starojums un Baktērijas
Bēta daļiņa
β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.
Skatīt Jonizējošais starojums un Bēta daļiņa
Daļiņu paātrinātājs
Daļiņu paātrinātājs ir iekārta, kurā tiek izmantots elektromagnētiskais lauks lādētu daļiņu paātrināšanai.
Skatīt Jonizējošais starojums un Daļiņu paātrinātājs
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Skatīt Jonizējošais starojums un Elektromagnētiskais starojums
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Jonizējošais starojums un Elektrons
Fotoelektronu pavairotājs
spektrofotometra. Vienkāršs 1970. gadā ražots pavairotājs ar vienu dinodu ФЭУ-2 Fotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.
Skatīt Jonizējošais starojums un Fotoelektronu pavairotājs
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Skatīt Jonizējošais starojums un Fotons
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Jonizējošais starojums un Gaisma
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Skatīt Jonizējošais starojums un Gamma stari
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Skatīt Jonizējošais starojums un Geigera skaitītājs
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Jonizējošais starojums un Hēlijs
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Jonizējošais starojums un Izotops
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Skatīt Jonizējošais starojums un Jonizācija
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Jonizējošais starojums un Jons
Kodolreaktors
neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
Skatīt Jonizējošais starojums un Kodolreaktors
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Skatīt Jonizējošais starojums un Kodolsintēze
Kodolu dalīšanās
Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.
Skatīt Jonizējošais starojums un Kodolu dalīšanās
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Skatīt Jonizējošais starojums un Kosmiskais starojums
Mikroviļņi
Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.
Skatīt Jonizējošais starojums un Mikroviļņi
Mions
Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).
Skatīt Jonizējošais starojums un Mions
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Skatīt Jonizējošais starojums un Mutācija
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Skatīt Jonizējošais starojums un Neitrons
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Skatīt Jonizējošais starojums un Pozitrons
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Jonizējošais starojums un Protons
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Jonizējošais starojums un Radioaktivitāte
Radiometrs
Krūksa (''Crookes'') radiometrs. Radiometrs ir elektromagnētiskā starojuma plūsmas mērīšanas ierīce.
Skatīt Jonizējošais starojums un Radiometrs
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Skatīt Jonizējošais starojums un Radioviļņi
Rentgens
Radiācijas mērierīce, kas graduēta rentgenos stundā Rentgens (saīsinājums R) ir jonizējošās radiācijas (rentgenstaru vai gamma staru) ekspozīcijas dozas ārpussistēmas mērvienība.
Skatīt Jonizējošais starojums un Rentgens
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Skatīt Jonizējošais starojums un Rentgenstari
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Jonizējošais starojums un Saule
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Skatīt Jonizējošais starojums un Spektroskopija
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Skatīt Jonizējošais starojums un Ultravioletais starojums
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Jonizējošais starojums un Viela
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Jonizējošais starojums un Zeme
Skatīt arī
Radioaktivitāte
- Alfa daļiņa
- Alfa sabrukšana
- Anrī Bekerels
- Bēta daļiņa
- Bēta sabrukšana
- Gamma stari
- Grejs (mērvienība)
- Jonizējošais starojums
- Kirī
- Kodolreakcija
- Kodolu dalīšanās
- Kritiskā masa
- Mutagēns
- Pussabrukšanas periods
- Radioaktivitāte
- Radioaktīvie atkritumi
- Radioaktīvā oglekļa datēšana
- Radioterapija
- Vilsona kamera
- Zīverts
Radiobioloģija
- Jonizējošais starojums
- Kālija jodīds
- Radioloģiskie ieroči
- Radioterapija
- Zīverts
Zināms kā Jonizējošā radiācija.