Satura rādītājs
28 attiecības: Abinieki, Atipiskā pneimonija, Ģints (bioloģija), Bētakoronavīrusi, Cilvēki, Cilvēks, COVID-19 pandēmija, Dzīvnieki, Dzimta (bioloģija), Elektronmikroskops, Epidēmija, Gastroenterīts, Genoms, HCoV-229E, HCoV-OC43, Infekcija, Koronavīrusu apakšdzimta, MERS, Nidovīrusi, Nukleotīdi, Olbaltumvielas, Putni, Ribovīrusi, Saaukstēšanās, SARS, SARS-CoV-2, Suga, Zīdītāji.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Abinieki
Atipiskā pneimonija
Atipiskā pneimonija ir pneimonijas paveids, ko visbiežāk izraisa mikoplazmas, hlamīdijas un legionellas un citas baktērijas.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Atipiskā pneimonija
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Ģints (bioloģija)
Bētakoronavīrusi
Bētakoronavīrusi ir viena no koronavīrusu dzimtas ortokoronavīrusu apakšdzimtas četrām ģintīm.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Bētakoronavīrusi
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Cilvēki
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Cilvēks
COVID-19 pandēmija
COVID-19 epidemioloģiskā situācija pasaulē (jaunākie dati). COVID-19 prevalence (inficēto skaits uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati). 2019.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un COVID-19 pandēmija
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Dzīvnieki
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Dzimta (bioloģija)
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Elektronmikroskops
Epidēmija
Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Epidēmija
Gastroenterīts
Gastroenterīts ir kuņģa un tievās zarnas iekaisuma slimība.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Gastroenterīts
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Genoms
HCoV-229E
HCoV-229E jeb cilvēka koronavīruss 229E ir RNS vīruss, kas pieder alfakoronavīrusu ģintij.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un HCoV-229E
HCoV-OC43
HCoV-OC43 jeb cilvēka koronavīruss OC43 ir RNS vīruss, kas pieder bētakoronavīrusu ģintij.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un HCoV-OC43
Infekcija
Infekcija (— ‘aplipšana’) ir slimību izraisošu mikroorganismu, parazītu vai sēņu iekļūšana organismā.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Infekcija
Koronavīrusu apakšdzimta
Koronavīrusu apakšdzimta (Orthocoronavirinae) jeb vienkārši koronavīrusi ir viena no koronavīrusu dzimtas apakšdzimtām, kuru no koronavīrusu dzimtas izdalīja 2009.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Koronavīrusu apakšdzimta
MERS
MERS koronavīruss ir vīruss, kurš izraisa saslimšanu ar MERS. MERS jeb Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (— "Vidējo Austrumu respiratorais sindroms") ir respiratora vīrusu infekcija, kuru izraisa MERS koronavīruss (MERS-CoV).
Skatīt Koronavīrusu dzimta un MERS
Nidovīrusi
Nidovīrusi (Nidovirales) ir viena no ribovīrusu kārtām.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Nidovīrusi
Nukleotīdi
Nozīmīgākie nukleotīdi (angļu valodā) Nukleotīdi ir nukleīnskābju monomēri, kas ir svarīgi vielmaiņas procesos.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Nukleotīdi
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Olbaltumvielas
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Putni
Ribovīrusi
Pie ribovīrusiem piederošais ''Vigna sinensis'' mozaīkvīruss (''Cowpea mosaic virus, CPMV''), kas inficē augus. Ribovīrusi ir viena no vīrusu valstībām.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Ribovīrusi
Saaukstēšanās
Saaukstēšanās, arī akūts nazofaringīts, ir akūta augšējo elpceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles, balsenes) saslimšana aukstuma iedarbībā, kas reizēm izplatās arī uz apakšējiem elpceļiem un var izraisīt sekundāras infekcijas acīs un vidusausī.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Saaukstēšanās
SARS
SARS koronavīruss ir vīruss, kurš izraisa saslimšanu ar SARS. SARS (smagais akūtais respiratorais sindroms) ir respiratora vīrusu infekcija, kuru izraisa SARS koronavīruss (SARS-CoV, SARSr-CoV).
Skatīt Koronavīrusu dzimta un SARS
SARS-CoV-2
Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 jeb SARS-CoV-2, sākotnēji 2019-nCoV (2019 Novel Coronavirus — '2019. gada jaunais koronavīruss') vai Uhaņas koronavīruss, ir pozitīvas (+) vienpavediena ribonukleīnskābes (RNS) vīruss, kas 2019.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un SARS-CoV-2
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Suga
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Koronavīrusu dzimta un Zīdītāji
Zināms kā Coronaviridae.