Satura rādītājs
30 attiecības: Atlantijas okeāns, Austrālija, Āfrika, Āzija, Ceru ķauķis, Dienvidaustrumāzija, Dienvidāzija, Eiropa, Ezeru ķauķis, Gājputni, Grīšļu ķauķis, Indijas okeāns, Kāja, Kāpelētājķauķu dzimta, Klusais okeāns, Knābis, Krūms, Krūmu ķauķis, Kukaiņi, Lakstaugs, Latvija, Nags, Niedres, Niedru strazds, Palearktika, Palieņu ķauķis, Purva ķauķis, Purvs, Spalva, Tropi.
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Atlantijas okeāns
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Austrālija
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Āfrika
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Āzija
Ceru ķauķis
thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Ceru ķauķis
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Dienvidaustrumāzija
Dienvidāzija
Dienvidāzijas atrašanās vieta Āzijā Dienvidāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas dienvidu daļā.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Dienvidāzija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Eiropa
Ezeru ķauķis
thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Ezeru ķauķis
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Gājputni
Grīšļu ķauķis
Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Grīšļu ķauķis
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Indijas okeāns
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Kāja
Kāpelētājķauķu dzimta
Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Kāpelētājķauķu dzimta
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Klusais okeāns
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Kāpelētājķauķi un Knābis
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Krūms
Krūmu ķauķis
thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Krūmu ķauķis
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Kukaiņi
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Lakstaugs
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Latvija
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Nags
Niedres
Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Niedres
Niedru strazds
thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Niedru strazds
Palearktika
Palearktikas teritorija Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Palearktika
Palieņu ķauķis
Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Palieņu ķauķis
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Purva ķauķis
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Purvs
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Spalva
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Skatīt Kāpelētājķauķi un Tropi
Zināms kā Acrocephalus, Kāpelētājķauķu ģints, Niedru ķauķi, Niedru ķauķu ģints.